Par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu ar Bauskas novada domes pārstāvjiem un uzņēmējiem 11. septembrī diskutēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš bija ieradies darba vizītē.
Galvenais uzsvars bija likts uz infrastruktūras uzlabošanu sadarbībā ar vistu audzētājiem SIA «Lielzeltiņi». Jaunajā plānošanas periodā struktūrfondu finansējums prasīs pretim jaunas darbavietas un uzņēmēju investīcijas, ko SIA «Lielzeltiņi» būtu gatava nodrošināt.
«Lielzeltiņi» plāno investēt
Ministru, viņa padomnieku Jāni Eglīti un Bauskas novada pašvaldības amatpersonas SIA «Lielzeltiņi» pārstāvji uzņēma putnu barības cehā. Uzņēmēji pastāstīja par ražotnes īpatnībām. 2005. gadā uzbūvētais barības cehs pilnībā nodrošina ar barību abas ražotnes, arī Ķekavā esošo. Pērn saražoja 55 tūkstošus tonnu kombinētās lopbarības. Tai izmanto graudus, kukurūzu, soju. Graudus vistu barībai iepērk no zemnieku saimniecībām līdz pat 100 kilometru rādiusā ap ražotni. Katrs cālis dienā apēd simts gramu barības, mūža laikā – apmēram 3,5 kilogramus, izaugot svarā aptuveni līdz 2,2 kilogramiem.
«Uzņēmuma mērķis Bauskā ir uzlabot ražošanas kvalitāti,» norādīja SIA «Lielzeltiņi» valdes loceklis Edgars Godmanis, uzsverot, ka iecerēts paplašināt ražošanu. «Plāni ir lieli, un līgumi ar bankām par kredītlīdzekļiem jau ir noslēgti,» teic E. Godmanis. Investīcijas varētu būt no trim līdz pieciem miljoniem eiro vai pat vēl lielākas. Uzņēmumam pašlaik Ķekavā trūkstot strādnieku, tie darbinieki, kas bija spiesti pamest Bauskas ražotni, uz Ķekavu pārcelties nesteidzas.
Nepieciešama sadarbība
«Mūsu plānos ir palielināt ražotnes jaudu vismaz divas reizes, izbūvēt jaunus elevatorus. Abu projektu realizāciju traucē infrastruktūras trūkums,» skaidroja E. Godmanis. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams vēl viens savienojums ar autoceļu A7 un jāuzlabo brauktuve, kas savieno ražotni ar Bausku.
Bauskas novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Tijone pauda, ka šie jautājumi jāskatās saistībā ar pilsētas industriālo parku, jo savienojumu ar autoceļu A7 iespējams veidot parka teritorijā. «Mums ir teritorija, kuru nepieciešams attīstīt,» teic I. Tijone, reizē apstiprinot, ka industriālā parka teritorija atbilst arī teritorijas atdzīvināšanas un uzlabošanas nosacījumiem, jo ir degradēta.
K. Gerhards norādīja, ka līdzekļus šiem darbiem varētu gūt no fondiem uzņēmējdarbības attīstībai un teritoriju revitalizācijai (‘atveseļošana, atdzīvināšana’ – red.). Bauskas novads var cerēt uz aptuveni pieciem miljoniem eiro. «Novada pārstāvjiem jāiesniedz attīstības programma, lai var virzīties uz priekšu,» mudina K. Gerhards. I. Tijone atzina, ka viena no prasībām, lai šajā situācijā pretendētu uz Eiropas Savienības struktūrfondiem – uzņēmēju apstiprinājums nodomam investēt ražotnē. «Visiem jāiet kopā – gan uzņēmējiem, gan novadam, gan ministrijām,» noslēgumā pauda ministrs, uzsverot, ka projektus, ja visu paveiks pareizi, var sākt īstenot jau nākamgad.
Jaunas darbavietas
Ministram demonstrēja Mēmeles ielas posmu Bauskā no tilta līdz SIA «Aips» autobusu parka novietnei, skaidrojot, ka šī iela jāsakārto, lai to varētu izmantot satiksmei, jo Draudzības iela neatbilst tranzītielai. Parādīja arī industriālajam parkam nepieciešamā pieslēguma vietu autoceļam A7, Mūsas autokrosa trasi.
Viena no pieturvietām ministra vizītes gaitā bija «Baltic Dairy Board» topošā piena produktu pārstrādes rūpnīca. Uzņēmuma tehniskais direktors Armands Lūsis pastāstīja par ražotnes mērķiem un tehniskajām iespējām. «Bauska ir ģeogrāfiski labā vietā, un to vajag izmantot,» pamato A. Lūsis. «Ražotnē līdz šim investēti 12 miljoni eiro, un tuvāko trīs gadu laikā investēsim vēl vismaz desmit miljonus eiro,» informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks. Ministrs atzinīgi novērtēja ražotni kā nākamo darba devēju Bauskas novada iedzīvotājiem.
Ministrs apmeklēja Bauskas pili un apskatīja vietu, kur varētu tapt jaunā bibliotēka. Tikšanās laikā Bauskas novada domē ar bibliotēkas projektu, biznesa bibliotēkas darbību un būves nepieciešamību ministru iepazīstināja Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane. Tiesa, nekādu jaunu ideju, kas varētu palīdzēt īstenot bibliotēkas projektu, K. Gerhardam nebija.
UZZIŅAI
Specifiskais atbalsta mērķis (SAM) 3.3.1. paredz palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Šim mērķim kopējais finansējums 59,02 miljoni, Bauskas novadam atvēlēti 0,505 miljoni eiro.
SAM 5.6.2. paredz teritoriju revitalizāciju, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām. Sakārtotās degradētās teritorijas pielāgos jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Šeit kopējais finansējums 236,52 miljoni eiro, Bauskas novadam – 4,4 miljoni eiro.
Abos gadījumos nepieciešami vienādi rezultāta rādītāji – vismaz viena darbavieta uz 41 tūkstoti eiro līdzfinansējuma vai uzņēmēju investīcijas viens eiro pret ieguldīto finansējuma vienu eiro.
