Ceturtdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita
weather-icon
+9° C, vējš 2.24 m/s, Z vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Aizraujoši atgriezties kinoteātrī «Uzvara»

Bauskas pagalmu svētku un putras godēšanas laikā sestdien, 12. septembrī, ikvienam bija iespēja aplūkot pilsētas kinoteātri «Uzvara» no iekšpuses un kultūras programmā «Mijkrēslis ar karaļiem» iepazīt kinomāk-slas vērtības.

Kinoteātris apmeklētājus gaidīja jau no pusdienlaika, interesenti bija aicināti uz pirmizrādi – dokumentālu video «Sarunas par Bauskas kinoteātri «Uzvara», par kino kā mākslu un dzīvi Bauskā». Tika demonstrētas intervijas ar bijušajiem kinoteātra darbiniekiem, Bauskas kultūras centra arhīva videomateriāli. Videomateriālu veidojusi darba grupa – Ieva Bronko-Pastore, Aina Ušča, Imants Geiba, Marta Liepa, citi palīgi.

Šī projekta ideja un īstenošana pieder biedrībai «Bauskas vecpilsēta», kurā iesaistījies gan Bauskas kultūras centrs, gan muzejs, gan vairākas citas iestādes un vecpilsētas uzņēmumi, gūts finansiāls atbalsts no Valsts kultūrkapitāla fonda.

Skaistas atmiņas
Kinoteātri apskatīja kupls baušķenieku pulks. «Agrāk bieži nācām uz filmām, tāpēc tagad ļoti gribējām apskatīt sen slēgto ēku. Man ir pie kinoteātra loga uzņemta fotogrāfija no tiem laikiem, kad ēkā tika rādītas filmas. Tagad te ir tukšums, tomēr interesanti atgriezties. Kad šo ēku uzcēla, man bija pieci gadi. Sākumā gāju uz bērnu seansiem, vēlāk – uz pieaugušo filmām. Mans tēvs bija šoferis, viņš kinoteātrim atveda krēslus,» atminas baušķenieks Nikolajs Miščenko.

Bērnībā un jaunībā kinoteātri apmeklēja arī Ineta Hermane-Karlova: «Man ar šo ēku bija diezgan cieša saikne – kādu laiku mans vectēvs Vilnis Kalnmeiers bija kinoteātra direktors. Tajā laikā uz šejieni es nācu bieži, skatījos garās indiešu filmas. Ļoti gribēju šo vietu redzēt arī šodien. Tagad te jūtos nedaudz dīvaini,» teic baušķeniece. I. Hermane-Karlova atzīst – ja kinoteātris darbotos, viņa te būtu bieža viešņa, nāktu pati un vestu meitu, jo skatīties filmas kinoteātrī ir citādāk nekā televīzijā. Ineta atminas arī līdzās kinoteātrim esošo kalniņu, kur ziemā pēc skolas šļūkājuši uz mugursomām.

Apskatīt kinoteātri «Uzvara» bija ieradusies arī tā kādreizējā direktora Viļņa Kalnmeiera atraitne Ausma Kalnmeiere. Savulaik viņa te viesojusies bieži – nākusi vienmēr, kad bijis laiks un izdevība. «Man par šo vietu ir labas atmiņas. Šeit notika dažādi pasākumi, regulāri rādīja filmas. Tolaik kino bija lielā cieņā, reizēm bija grūti iegādāties biļetes, jo tās bieži pasūtīja darba kolektīvi. Kino ziedu laiki bija 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Pēc tam skatītāju skaits pamazām samazinājās,» atceras Ausma. Par šo laiku saglabājušās skaistas atmiņas, tomēr viņa uzskata, ka mūsdienās Bauskā kinoteātris nav nepieciešams. Daži kinomīļi filmas noskatās Rīgā, citi – internetā un televīzijā. Viņasprāt, «kino Bauskā varētu izdzīvot» tikai tad, ja to rādītu periodiski, piemēram, reizi nedēļā.

Izaugusi jauna paaudze
Pirmo reizi kinoteātri apskatīja baušķeniece Eva Linde. Viņa atzina, ka ir ļoti interesanti beidzot ēku ieraudzīt no iekšpuses. Eva uzskata, ka kinoteātrim vajadzētu atsākt darbību, jo telpas ir ļoti skaistas, unikāls interjers.

Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks jutās patīkami, apskatot kinoteātra telpas: «Mums ir izaugusi jauna paaudze, kas vēl ne reizi šeit nav bijusi. Redzu, ka arī jauniešiem ir interesanti apskatīt ēku. Kino te esmu skatījies vismaz desmit reizes, viena no filmām, kas visvairāk palikusi atmiņā, ir «Zvaigžņu kari».»

«Mijkrēslis ar karaļiem»
Atnākušie varēja aplūkot izstādi par kinoteātra vēsturi un tēlnieku Mārtiņu Zauru, kurš bijis viens no interjera veidotājiem. Pēcpusdienā visi bija aicināti uz kinokritiķa Agra Redoviča lekciju un kinoprogrammu «Mijkrēslis ar karaļiem». Tajā demonstrēja mēmās filmas ar žanra karaļiem – Basteru Kītonu, Haroldu Loidu un visiem zināmo Čārliju Čaplinu. Par mēmo filmu muzikālo pavadījumu parūpējās tapieris, džeza pianists Gints Žilinskis.

Agris Redovičs stāstīja par to, kāpēc komēdijas žanrs pagājušā gadsimta 20. gados Amerikas Savienotajās Valstīs bija tik populārs. Tas bijis lielā imigrantu daudzuma dēļ – viņi neesot labi pratuši angļu valodu, un mēmais kino bijis saprotams gan iebraucējiem, gan amerikāņiem. Turklāt komēdija visiem bijusi laba izklaide. Kinokritiķis iepazīstināja klātesošos ar mēmā kino zvaigznēm. A. Redovičs atzina, ka ir aizkustinoši atrasties Bauskas kinoteātrī, jo atmiņā spilgti iezīmējoties pagātnes ainas. Publika ar interesi un ovācijām uzņēma mēmo kino un G. Žilinska izcilo sniegumu. «Filmas ikviens tagad var mājās internetā noskatīties, bet pianista pavadījumu «dzīvajā» varējāt izbaudīt tikai te, vecajā kinoteātrī,» atvadoties sacīja A. Redovičs.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.