Skatos TV un internetā sižetus par bēgļu krīzi. Šausminoši, žēl to cilvēku. Tomēr līdztekus man rodas pārdomas un savs viedoklis. Ja no kara briesmām it kā bēgošie var gulties uz sliedēm un pieprasīt, lai viņus transportē tikai un vienīgi uz Austriju, Vāciju vai Somiju, tas jau, manuprāt, izskatās pēc šantāžas un rāda, ka to ļaužu pulkā ir tīkotāji ne tikai pēc miera. Meklē zemes ar augstu dzīves līmeni un labiem pabalstiem.
Turklāt dzirdu informāciju, ka, maskējoties kā bēgļi, rietumvalstīs slepeni iekļuvuši vairāk nekā 4000 radikālā grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku. Tajā haosā viss iespējams. Man ir sajūta un aizdomas, ka situācija ir speciāli radīta, jo karojuši Āfrikā un Tuvajos Austrumos ir gadu gadiem, bet tik pēkšņs un milzīgs bēgļu pieplūdums vēl nekad nav bijis. Kas to situāciju inspirē – «Islāma valsts», Krievija, pati Eiropas Savienība? Saprotams, ka patiesie plāni un mērķi tautai zināmi nav.
Un vēl – kāpēc tikai Eiropas Savienībai ir pienākums uzņemt bēgļus? Kāpēc plašā Krievzeme, kurā kara nav, neiesaistās bēgļu uzņemšanā, bet savos ziņu raidījumos ņirgājas par bezspēcīgo Eiropu? Man bija jautājums arī par ASV un Austrāliju: kāpēc tās malā stāv? Nu ASV beidzot paziņoja par bēgļu uzņemšanu.
Skatījos Gunta Bojāra raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» televīzijā par bēgļu tēmu, jo tā tagad skan nepārtraukti. Nepatika, jo visu laiku mēģināja uzspiest «pareizu» viedokli ģimenes ārstiem un viņus kaunināt. Vajadzēja sākt ar politiķiem, kuri ne Saeimā, ne Ministru kabinetā nevar vienoties par bēgļu uzņemšanu. Ja viņus slēpti aptaujātu, tur tā-ā-ā-das atbildes parādītos! Bet nē, Latvijas valsts televīzija labāk sit un pazemo tautu nekā politiķus. Zivs pūst no galvas.
