Aizraušanās. Slēpņošanai pievēršas arī Bauskas un Mežotnes skolēni.
Dabasmīļi, ceļotāji, aktīvā dzīvesveida piekritēji un piedzīvojumu meklētāji aizvien biežāk pievēršas ģeokešingam jeb slēpņošanai, kas ir visā pasaulē atzīta spēle.
Šī spēle apvieno dārgumu meklēšanu un slēpšanu, publicējot koordinātes internetā. Slēpņošanu var saistīt ar paslēpēm, orientēšanos un bagātību medībām.
Interesē ceļotājus
Kad baušķeniekam Artim Sirmanim ir brīvs laiks, viņš labprāt aizraujas ar slēpņošanu. Līdz šim atradis 31 slēpni. Viens no interesantākajiem bijis Salaspils purvā, kur apslēptajai kastītei virsū bija attēlota čūska, kas sākotnēji atradējam liek izbīties. Pirms pieciem sešiem gadiem ar šo spēli viņu iepazīstināja radiniece. Ieguvis nepieciešamo informāciju, viņš sāka meklēt slēpņus Bauskā. To bija maz, atminas Artis. Tuvākais bija ievietots pilsētas zīmē pie grilbāra «Pauze», bet līdz ar zīmes maiņu slēpni izpostīja.
Spēlei ir jāreģistrējas internetā un pēc publicētām koordinātēm un slēpņa aprakstiem ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) jādodas tos meklēt dabā, lai varētu atzīmēties slēpnī atrastajā piezīmju žurnālā. Slēpnī atrodas arī iepriekšējo atradēju atstātie priekšmeti, kurus var iemainīt pret tikpat vērtīgām vai vēl vērtīgākām mantām. Tā arī ir spēles burvība, ka cilvēki no dažādām vietām apvienojas kopīgās interesēs un cits citam nodot sev svarīgas lietas.
Pašlaik pilsētā atrodas pieci slēpņi, un divus no tiem ir izvietojis Artis. Svarīgi, lai tie atrastos tuvumā kādiem apskates objektiem vai skaistās vietās, kas interesētu ceļotājus. Jāuzmanās, lai, veidojot un meklējot slēpņus, garāmgājēji neievērotu aizdomīgu rosīšanos. Citādi slēpni var uziet cilvēki, kam spēle nešķiet saistoša. Tā rezultātā var tikt izpostīti rūpīgi gatavoti punkti.
Bērni veido slēpņus
Bauskas sākumskola un Mežotnes pamatskola projektā «Eiropas pēdas Latvijā» pagājušajā nedēļā iepazinās ar slēpņošanas noslēpumiem, profesionāļu vadībā meklēja apslēptās kastītes Bauskas novadā, apzināja vietas, kur izlikt jaunus slēpņus, veidoja tām aprakstus un kastītes izvietoja tuvējā teritorijā. Tādējādi skolēni izzināja Latvijas interesantākās vietas un nākotnē ļaus tās iepazīt arī citiem.
Skolēnu uzdevums projektā bija meklēt Eiropas valstu atstātās pēdas Latvijas kultūrā, dabā un citās jomās savā novadā un pilsētā, tādējādi veicinot eiropeiskās piederības apziņas nostiprināšanos un lojalitāti dzimtajai vietai un Latvijai.
Bauskas sākumskolas 5.b klases audzinātāja Vija Cerusa atminas, ka iepazīstinājusi bērnus ar projekta nolikumu, skolnieks Hugo Baļčūns internetā izstudējis slēpņošanas būtību un pārliecinājis klasi, ka ir vērts piedalīties. «Bērni šādi iepazīstas ar tuvējās apkārtnes kultūrvēsturiskajām vietām. Mēs kopīgi izdomājām, kurus objektus varētu atzīmēt slēpņošanas kartē, gatavojām par tiem aprakstus. Tādējādi atstājām Latvijas pēdas Eiropā,» uzskata skolotāja.
Meklēs oktobrī
Bērni kopā ar slēpņošanas entuziastu Māri Plostnieku, kurš kopš 2008. gada atradis gandrīz 2000 slēp-ņus Latvijā un Eiropā, izzināja spēles attīstību Bauskā. Pie Brīvības pieminekļa bērni atrada savu pirmo slēpni un parakstījās blociņā, kas atstāts slēpnī. Kopīgi viņi izveidoja slēpņus Bauskas pils tuvumā, pie Rātsnama, pie Viļa Plūdoņa pieminekļa un citur.
Oktobrī visi interesenti tiks aicināti piedalīties «Pēddziņu maratonā», meklējot izliktos slēpņus un cīnoties par vērtīgām balvām.
Neskatoties uz slēpņošanas popularitāti Latvijā, Bauskā un Mežotnē līdz šim izlikti tikai astoņi slēpņi, kas ir ļoti niecīgs skaits, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām. Projektā «Eiropas pēdas Latvijā» Bauskā un Mežotnē tiks izlikti deviņi jauni slēpņi.
Slēpņošana ir populāra aktivitāte. Vairāk nekā 180 valstīs kopā izvietoti 2 528 117 aktīvi slēpņi, Latvijā – 3466. M. Plostnieks stāsta, ka aktīvākie latviešu slēpņotāji jau atraduši ap 16 000 kartē atzīmēto punktu.
V. Cerusa piebilst, ka, plānojot klases rudens ekskursiju, lūkos, vai iecerētā maršruta tuvumā neatrodas kāds slēpnis, ko ieinteresētajiem bērniem sameklēt.
UZZIŅAI
Slēpņošana jeb ģeokešings ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt paslēptus konteinerus.
Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners, kurā atrodas ierakstu žurnāls ar zīmuli. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti.
Kastītēs atstāj arī «Geocoins» jeb speciālas monētas vai «Travel bug» jeb «Ceļojošos kukaiņus», kurus nevar paturēt slēpņotājs, bet tās ir jāpadod tālāk, noliekot citā slēpnī. Latvijas slēpņos ir atrasti «Ceļojošie kukaiņi» pat no ASV, Austrālijas un Āfrikas.
Ģeoslēpņi pašlaik ir vairāk nekā 180 valstīs visā pasaulē, ieskaitot Antarktīdu.
Pasaulē izvietoti 2 528 117 aktīvi ģeoslēpņi, Latvijā – 3466.
Ģeokešinga oficiālajā mājaslapā reģistrēti vairāk nekā 10 miljoni spēles dalībnieku.
Slēpņi iedalīti vairākās kategorijās. Piemēram, «tradicionālie», «multislēpņi», kas sastāv no vairākiem slēpņiem, kur, atrodot pirmo, tiek iegūti papildu pavedieni vai koordinātes, kur meklēt nākamo. Nonākot pie pirmspēdējā slēpņa, ir jārisina kāds uzdevums, lai saņemtu galaslēpņa koordinātes. Daži slēpņi tiek uzskatīti par atrastiem, ja pēc tam mājaslapā tiek publicēta fotogrāfija vai atbildēts uz jautājumiem, kas skar konkrēto slēpni. Vēl tiek izdalīti «noslēpumainie slēpņi», kuros nav dotas slēpņa koordinātes un apraksta vietā ir mīkla vai fotogrāfija, rēbuss vai kāds cits uzdevums, kurš ir jāatrisina, lai atrastu slēpni.
Avots: www.geocaching.com.
