Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) lauku attīstības eksperte Agnese Hauka sadarbībā ar citām organizācijām rīkotā sarunu ciklā visā valstī aptaujā pētījusi vietējo produktu izvēles motivāciju.
Secinājumus pētniece prezentēja LZF konferencē «Piena krīze nav krahs – ir citas iespējas» novembrī Ķekavā.
Palielināt pieejamību
Kā liecina pasaules organizāciju dati, līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies par 2,3 miljardiem līdz 9,3 miljardiem, pārtikas pieprasījums palielināsies par 70%, salīdzinājumā ar 2000. gadu. Turklāt pilsētās 2050. gadā dzīvos 6,3 miljardi jeb 67,7% pasaules iedzīvotāju.
Kā uzsver A. Hauka, kopējās tendences skars arī Latviju, un īpaša loma būs vietējiem pārtikas ražotājiem un tā sauktajām īsajām piegādes ķēdēm, proti, pārtikas patēriņam ražotājiem tuvējā apkaimē.
Projekta gaitā Latvijā notika 25 diskusijas ar lauku iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, aptaujāti kopumā 478 respondenti, visvairāk – 30% Zemgalē, arī Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā. Kā galvenā motivācija iegādāties vietējos produktus atbildēs minēta to kvalitāte un vēlme atbalstīt tuvējos ražotājus. Cilvēkiem svarīga arī izpratne par ražošanas procesu, ātra produktu pieejamība un un uzticamība, taču par kavēkli var būt augstāka cena.
Kā secinājusi eksperte, zemniekiem ražošanā vairāk uzmanības jāpievērš patērētāju informēšanai par produkcijas ražošanas procesu, jo tas palielina uzticamību, labāk jāorganizē piegādes laiks un vieta, palielinot pieejamību, un produkcijas cena jāveido atbilstīgi vērtībai un tirgus tendencēm. Vēlreiz apstiprinājies jau agrāk novērotais, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi laukos rada pastāvīgas darba vietas un saglabā dzīvību.
Bažas par atbalstu
LZF konferencē piedalījās Bauskas novada Codes pagasta piena produktu ražotnes «Celmi» īpašniece Inga Celma, kurai pēc runu noskaņas radies iespaids, ka piena ražotājiem turpmāk nav vērts gaidīt atbalstu no valsts vai Eiropas Savienības (ES).
Uzņēmēja «Bauskas Dzīvei» pauda: «Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sacīja, ka piena lopu skaits pēc oficiālās statistikas nav samazinājies, sarūkot tikai ganāmpulku skaits. Atceros, kā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā zemniekiem solīja, ka tajā vieta būs arī ģimenei ar pāris gotiņām. Pēc prezentāciju satura varēja secināt, ka ikvienam piensaimniekam jābūt gatavam vai nu pašam pārciest grūto posmu, vai arī laikus pievērsties citam biznesam. «Celmos» pārstrādājam pašu izslaukto pienu, tāpēc ir vieglāk izlīdzināt finanšu plūsmu. Taču zinu, ka tiem, kas pienu nodod citiem pārstrādātājiem vai nebalsta šo virzienu ar graudkopību, ir grūti nomaksāt ikdienas rēķinus.»
Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati, Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, pazeminājusies par 31%. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē aicinājis nevis «mērīt piena cenu vidējo temperatūru» Eiropā, bet vērtēt situāciju katrā valstī. Šogad septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena Latvijā samazinājās par 0,5%.
Jāstāsta par mazajiem
LZF valdes priekšsēdētaja Agita Hauka noraida bažas, ka konferences mērķis būtu bijis likt saprast – piena fermu īpašniekus vairs neaizstāvēs. «Konferencē centāmies parādīt iespējas biznesa dažādošanai. Ja mestu plinti krūmos, tādu konferenci vispār nerīkotu,» saka A. Hauka, paužot gandarījumu par kuplo dalībnieku skaitu un saturīgajām diskusijām.
Plašu stāstījumu ar bilžu ilustrācijām konferencē sniedza mazo lauku uzņēmumu konsultante Raimonda Ribikauska no Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles nodaļas. Vairāki saieta dalībnieki atzina – šī bijusi saturīgākā un dzīvei atbilstīgākā prezentācija.
R. Ribikauska teic – darba gaitā iepriekš Bauskas pusē un tagad Dobeles un Tērvetes novadā pārliecinājusies, ka mazajiem lauku ražotājiem ir patiesi vērtīgs piedāvājums, taču lielākā problēma ir to popularizēt. «Man publiskās uzstāšanās nepatīk, daudz labāk varu dot individuālus padomus, taču mājražotāju labā saņēmos,» smaida Raimonda, «ja nepastāstīs, tad arī citi neuzzinās, ko viņi piedāvā.» Labi rezultāti ir tiem mazajiem ražotājiem, kas savus produktus piesaka sociālajos tīklos, turklāt tas neprasa lielus līdzekļus un sasniedz īsto pircēju mērķa grupas, secina eksperte.
UZZIŅAI
Projekts «Iedzīvotāju motivācija iegādāties vietējos produktus»
Īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) sarunu ciklā «Glokalizācija (domā globāli, rīkojies lokāli) – vietējā atslēga globālai attīstībai».
Šogad no marta līdz maijam notika 25 zemnieku un lauku iedzīvotāju diskusijas par ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, globalizāciju un mūsu ietekmi uz pasaules norisēm.
Eiropas atbalsts
Pēc lauksaimnieku nevalstisko organizāciju un Zemkopības ministrijas vienošanās 8,45 miljoni eiro Eiropas Komisijas atbalsta tiek sadalīti šādi – piena ražotājiem 7,15 miljoni eiro, cūkkopjiem – 1,3 miljoni eiro, pamatojoties uz zaudējumu apmēru. Naudu izmaksās šogad.
2016. gadā lauksaimnieki saņems 8,6 miljonus eiro nacionālajās subsīdijās.
Avoti: LZF, ZM.
