Nereti par cilvēku saka: «Darba pilnas rokas.» Ar baušķenieku Mareku Odumiņu ir citādi – viņš gleznas rada ar otu mutē, jo vairākus
gadus ir paralizēts.
Jaunietis no Ziemassvētku vecīša dāvanā gribētu saņemt iedvesmu. «Ja nav iedvesmas, tad vari nedēļu ņemties, un nekā nav. Kad ir iedvesma – divas trīs dienas, un glezna ir gatava,» teic M. Odumiņš.
LABDARĪBAS EFEKTS
Ziemassvētki ir labdarības laiks, un labdarība ir ļoti nozīmīga jaunieša dzīvē. Kad savulaik trauma paralizēja gandrīz visu puiša ķermeni, māte Svetlana Moloičikova panāca, ka ar pašvaldības atbalstu Marekam ir iespēja dzīvot pirmajā stāvā sociālajā mājā. Tas ļauj viņam pārvietoties ar elektrisko ratiņkrēslu pa visu pilsētu. Ikdienā Marekam palīdz asistente Olga Lauciņa. Tomēr valsts un pašvaldība nenodrošina visus ārstniecības pakalpojumus, tāpēc palīgā nāk labdarības organizācijas.
«Ieguvums bija arī nauda no gleznu pārdošanas, bet rehabilitācijai Igaunijā palīdzēja ziedojumi no labdarības projektiem «Ziedot.lv» un «Palīdzēsim.lv»,» atklāj M. Odumiņš. Pēc ārstēšanās Igaunijā parādījies progress visās muskuļu grupās. Līdz staigāšanai un pilnvērtīgai muskuļu darbībai esot tālu, bet rokas jau nedaudz jūtot. Tagad jāturpina vingrināties mājās, un jaunā gada sākumā plānots doties uz nākamo rehabilitācijas kursu.
DZĪVE NEAPSTĀJAS
Gleznošana savulaik nāca kā negaidīta atklāsme un aizraušanās. Arī pēc traumas jaunais baušķenieks neizkrita no sabiedriskās aprites – viņš iemācījās tikai ar galvas kustībām darboties datorā un ar paziņām sazinās sociālajos tīklos. Vienā no ārstēšanās reizēm mediķi ieteikuši pamēģināt rakstīt vai gleznot ar muti. Rakstīšana ne, bet gleznošana izdevusies uzreiz. Sākusies aizraušanās, līdz īstenota ideja par izstādi Rīgā, kas apgrieza dzīvi kājām gaisā. Uzreiz pārdotas 30 gleznas, saņemti pasūtinājumi jaunām.
«Pēc izstādes bija daudz interviju žurnāliem un avīzēm. Man popu-laritāte sabiedrībā netraucē. Vēlos cilvēkus iedvesmot, parādīt, ka dzīve neapstājas, pat ja esi invalīds. Ja galva strādā, var izdomāt visu,» pauž mākslinieks.
«Vēl 16 darbi jāuzglezno, un tad var gatavoties nākamajai izstādei,» saka M. Odumiņš. Ja izdosies vienoties, nākamā ekspozīcijas vieta varētu būt Nacionālā bibliotēka.
PALĪDZ PATS
Pēc nākamā rehabilitācijas kursa jaunai ārstēšanās tūrei atkal būs jā-vāc līdzekļi, un Ziemassvētki labdarībai ir labvēlīgākais laiks, atzīst baušķenieks.
«Ik pa brīdim paskatos, kā citiem veicas ar naudas vākšanu. Jūtu līdzi visiem, kas prasa palīdzību. Ja ir nauda – ziedoju. Kam sirds saka – vajag, tam arī ziedoju,» teic jaunietis. Viņš apmeklē Vasarsvētku draudzes dievkalpojumus, piedalās tematiskajās pēcpusdienās. «Vācam naudu, mantas un dāvanas, lai aiz-sūtītu bērniem, kas kara zonās pa-likuši bez vecākiem,» stāsta M. Odumiņš.
«Daudzi raksta, ka esmu kļuvis par viņu iedvesmas avotu. Sazinos ar citiem, kam dzīvē grūti. Kad redz manas gleznas, viņiem kļūst vieglāk. Arī šādi palīdzu cilvēkiem,» atzīst mākslinieks.
Mareka Odumiņa gleznas ne tikai dod nodarbi un finanses jaunietim, bet ir arī iedvesmas avots citiem cilvēkiem.
