Zooloģisko dārzu un dzīvnieku draugu vidū ir princips – pērtiķus cits citam netirgo, tos var tikai iemainīt. Tieši tā, maiņas ceļā, Iecavas novada minizoodārzā «Dobuļi» nonākuši un nu jau vairākus gadus mīt Japānas makaka Nilsons un Āfrikas pērtiķu meitene Mija.
Dzimtene – Japāna
Nilsona dzimtenē Japānā klimatiskie apstākļi pārāk neatšķiras no Latvijas, tādēļ šim žiperīgajam Āzijas jaunskungam dzīve te ir pa prātam. Protams, kad ziema pamatīgāk parāda zobus, Nilsona mītnē uz nakti iekur krāsniņu. Taču sniegu Japānas pērtiķis gaida tāpat kā mēs.
Nilsons dzimis Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kā tas dzīvnieku pasaulē nereti mēdz būt, mamma atteikusies no Nilsona zīdīšanas, tādēļ mazulis aizmainīts uz Lietuvu. Pēc kāda laika Nilsons atgriezies Latvijā, rodot sev dzīvesvietu Iecavas pusē. Raibs kā dzīve ir Nilsona vārdu saraksts. Rīgā tas bija Kārlītis, Lietuvā pērtiķēnu sauca citā vārdā, nonākot Iecavā, saimnieki to nodēvēja tāpat kā Pepijas Garzeķes uzticamo draugu – par Nilsonu.
«No malas viss izskatās mīļi. Es saprotu bērnus, kuri grāmatas iespaidā lūdz vecākus iegādāties mazu pērtiķīti. Lai cik jauks un jautrs ir grāmatas varonis, tas nav piemērots turēšanai dzīvoklī vai mājā. Nebrīvē pērtiķu vieta ir sprosts. Tie ir ļoti neprognozējami, emocijās var izpausties pat ļoti skarbi,» Nilsonu un viņa dzimtu raksturo «Dobuļu» saimnieks Varis Ķelpe.
Iemāca ar sāpēm
V. Ķelpe piebilst, ka cirkā un pie ielu māksliniekiem vai muzikantiem sastaptie pērtiķīši pirms tam ir izgājuši ļoti skarbu, pat nežēlīgu dzīves skolu. Vairumam dzīvnieku kaut ko var iemācīt vai nu ar barības ierobežošanu un pasniegšanu, vai arī caur sāpēm. Arī krātiņā pie Nilsona saimnieks var ieiet tikai tad, kad iedevis dzīvniekam ko ēdamu. Tad uz brīdi pērtiķis ir pārņemts ar maltīti un saimnieka pārvietošanos tik ļoti neuzpasē. Taču modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli. Lai arī neapzināti, tomēr neuzmanības dēļ pērtiķis ar asajiem nagiem vai zobiem var nodarīt pāri cilvēkam.
Nilsona ēdienkartē ir dārzeņi, tā kārums, kā jau kārtīgam pērtiķim pienākas, ir banāni. Vārītu putru nav vērts pasniegt, jo pērtiķa dabā ir ēdienu vispirms izmētāt, sašķirot un pēc tam mieloties.
Garlaicīgi nebūs
Āfrikas pērtiķu meitenei Mijai mūsu ziema nebūt nav pa prātam. Tādēļ «Dobuļos» Mija visu laiku mīt telpās. Kad sals pieņemas spēkā, Mijas māju saimnieki apkurina. Iecavā tā nonāca no zooloģiskā dārza. Saimnieki atzīst, ka abi dzīvnieki apmeklētājiem rada pilnīgu priekšstatu par pērtiķiem un to raksturu.
Atbilstīgi ķīniešu horoskopam, 2016. gads aizritēs Ugunīgā Pērtiķa zīmē. «Dobuļu» saimniece Agita Ķelpe, pazīstot savus divus primātus, iezīmē nākamā gada aprises. Garlaicīgs tas nebūs, taču prasības pret dzīvi un ērtībām neaugs. Pērtiķi ir diezgan pieticīgi, komforts tiem nav galvenais. Dzīvniekiem svarīgi iegūt vēlamo maltīti, tiem patīk, ka neviens netraucē. Pērtiķi ir neatlaidīgi. Ja ir kāds nodoms, var veltīt visu dienu iecerētā sasniegšanai.
«Meklējot līdzību jaunajam gadam ar mūsu Nilsona un Mijas uzvedību, varu teikt – garlaicīgi nebūs. Piedzīvosim pārsteigumus, bet tie nebūs no ļauna prāta,» 2016. gadu iezīmē Agita Ķelpe.
