Kopš Latvijā būvniecībā lieto modernās sistēmas ar mitrumu izolējošām plēvēm, arvien vairāk ir māju, īpaši privātu, kam ir tā dēvētais slimās ēkas sindroms. To iekštelpās veidojas pelējums. Un tas apdraud iemītnieku veselību, jo veicina elpošanas ceļu saslimšanas, arī astmu un alerģiju. Eiropas attīstītajās valstīs uzskata, ka šādās ēkās nedrīkst dzīvot.
Kāpēc plēves nepilda savu funkciju?
Plēves ēku būvniecībā izmanto, lai ēkas konstrukcijas un tajās iestrādāto siltumizolācijas materiālu pasargātu no mitruma un kondensāta. Diemžēl Latvijā celtniekiem ir ļoti maz zināšanu un pieredzes, kā to pareizi izdarīt. Plēves iestrādā, nepadomājot, vai tās pildīs savu funkciju Latvijas klimatiskajos apstākļos. Būvniecības veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas mitrumu izolējošas plēves, un visbiežāk paši pārdevēji, nemaz nerunājot par pircējiem, nezina, kādā situācijā kura plēve jāpielieto. Turklāt veikalos nav pieejami plēvēm atbilstīgi papildu elementi – līmlentes, līmes u. c. Lai uzbūvētu kvalitatīvu ēku, ļoti svarīgi izmantot pareizās plēves un atbilstīgus papildu elementus.
Privātmājas saimnieks pats var pārliecināties, vai iestrādātās plēves pilda savu funkciju. Ja pie elektrības rozetes jūtams caurvējš, tas nozīmē, ka mājas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju.
Nav tā, ka, izmantojot plēves, nebūtu iespējams uzbūvēt kvalitatīvu ēku. To var paveikt, taču tad tas izmaksā daudz dārgāk, nekā pašlaik tirgū tiek piedāvāts. Būvnieki vairākkārt pārliecinājušies, ka iedzīvotāji nav gatavi maksāt vairāk un izvēlas lētāku jeb nekvalitatīvāku risinājumu.
Mājas sapūst
«RB&B» ekobūvniecības entuziasti, renovējot ar plēvēm būvētu ēku, novērojuši, ka daudzās ēkās plēves jau pēc pieciem un desmit gadiem ir sairušas. Šī iemesla dēļ dažas nesen uzceltas privātmājas ir sapuvušas ļoti īsā laikā.
Lūk, kas notiek, kad ēkas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju! Konstrukcijās kondensējas mitrums un piekļūst arī siltumizolācijas materiālam, savukārt samirkusi siltumizolācija piesaista vēl vairāk mitruma. Rezultātā ēkas konstrukcijas un siltumizolācijas materiāls sāk pelēt un pūt. Kad pelējums jau redzams iekštelpās, konstrukcijām un siltumizolācijai, visticamāk, ir nodarīts nopietns kaitējums. Turklāt siltumizolācijas materiāls samirkstot zaudē siltumizolējošās īpašības, tāpēc šādai ēkai parasti ir daudz lielāks siltuma zudums – augstākas apkures izmaksas.
Alternatīvs risinājums, būvējot privātmājas, ir neizmantot plēves. «RB&B» ekobūvniecības entuziasti izpētīja 1954. gadā pēc Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas būvētas ēkas un atklāja, ka speciālisti savulaik ir radījuši ideālu formulu, kā uzbūvēt māju bez plēvēm. Eksperimentālajā ciematā – Sunīšos pie Murjāņiem Sējas no-vadā – šīs ēkas ir izcili saglabājušās līdz mūsdienām.
Organiskie siltumizolācijas materiāli
Būvniecības tehnoloģija ir vienkārša – pamatā tiek izmantots dažāda blīvuma kokmateriāls. Ēkai ir koka nesošās konstrukcijas, tajās tiek iestrādāts organiskais (dabiskais) siltumizolācijas materiāls, piemēram, linu spaļi, kaņepes, mūsdienās vispieejamākā ir ekovate. Konstrukcijas tiek «apšūtas» ar kokšķiedras plātnēm. Tehnoloģijas galvenais noslēpums – koks, tāpat arī organiskie siltumizolācijas materiāli, spēj uzņem kondensējušos mitrumu un pēc tam to atdot jeb iztvaikot. Līdz ar to ir novērsta iespēja, ka ēkas kon-strukcijas vai siltumizolācijas materiāls varētu pelēt vai pūt.
Lai senču mantojumu iedzīvinātu mūsdienās, «RB&B» ekobūvniecības entuziasti uzbūvēja māju pēc senās tehnoloģijas – bez plēvēm. Ikviens interesents to var apskatīt, izpētīt tehnoloģiju un uzdot jautājumus. Celtnei ir divas priekšrocības – tā ir pilnībā ekoloģiska, kā arī tai ir ļoti zems siltuma zudums, apkurei nepieciešams maz energoresursu.
Savukārt tiem, kas joprojām apgalvo, ka būvniecība bez plēvēm nav iespējama, uzskatāms piemērs ir senās ēkas Brīvdabas muzejā, kā arī koka ēkas Vecrīgā. Nevienai nav izmantotas plēves, taču tās kalpo jau 100 un vairāk gadu.
