Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīcas logos naktī no 6. uz 7. janvāri ne mirkli nenodzisa gaisma. Ziemassvētku dievkalpojums jeb Dievišķā liturģija sākās pusnaktī un beidzās rīta pusē. Pēc tam draudzes locekļi pulcējās kopīgā svētku mielastā. Kristus dzimšanas svētkos viņus sveica tēvs Nikolajs Prikazjuks. Iecavas pareizticīgo baznīcā Ziemassvētku dievkalpojums notika 7. janvāra rītā.
Balti ziedi un krāšņi lakati
Pirms Dievišķās liturģijas pareizticīgo templī notika vakara dievkalpojums, ko apmeklēja arī «Bauskas Dzīve». Pēc dievkalpojuma Ziemassvētku koncertu baznīcā sniedza Bauskas pareizticīgo draudzes svētdienas skolas bērni. Programmu palīdzēja sagatavot svētdienas skolas vadītāja Irina Vasiļjeva un viņas kolēģes.
Vakaru pirms Ziemassvētkiem pareizticīgo tradīcijā apzīmē ar vārdu «sočeļņik», kam nav burtiska tulkojuma latviešu valodā. Saturiski tas ir līdzīgs katoļu un luterāņu svētvakaram. Šajā vakarā, debesīs iemirdzoties pirmajai zvaigznei, pareizticīgajiem beidzas 40 dienu gavēnis. Svētvakara pirmo maltīti ir atļauts baudīt tikai pēc pulksten 17.
Dievnams novakarē bija ļaužu pilns. Visas sievietes rotājušās zīda vai smalkvilnas lakatos, tāpat arī meitenītes. Altārdaļa izgreznota ar baltām lilijām un krizantēmām, jo tā ir Ziemassvētku krāsa. Arī garīdznieka greznais apmetnis ir gaišā tonī. Visos svečturos iedegtas vaska svecītes, bet pie svēto ikonām un ikonostasa centrālajā daļā deg eļļas lampiņas. Abpus ikonostasam ir novietotas izrotātas egles. Gaiss smaržo pēc skujām, vīraka un tīra vaska.
Draudze skaita lūgšanas un izpilda pareizticīgo daudzbalsīgos dziedājumus. Jauna, skaista sieviete, ienākusi dievnamā, maigi un klusi stāsta dēliņam, kā pārkrustīties. Zēns visā raugās kā brīnumā, aplūko sveces, izrotātās eglītes, izgaismotās ikonas. Kādā brīdī ieskanas baznīcas torņu zvanu mūzika. Tā nav parasta zvanīšana, bet dzidra melodija.
Dod svētību draudzei
Draudzes loceklis no Bauskas novada Sergejs Kataņenko stāsta: «Mūsu dievnamā zvanu mūziku atskaņo Kristīne – ļoti nopietna, dziļi ticīga un radoša jauniete. Viņai ir absolūtā dzirde. Kristīne ātri apguva visnotaļ sarežģīto zvanu muzicēšanu, kas turklāt ir fiziski smags process.»
Sergejs skaidro arī vakara dievkalpojuma būtību. Tā ir gara un dvēseles sagatavošana lielajam notikumam – Dievišķajai liturģijai, kurā pareizticīgie saņem Svēto vakarēdienu. Bez iepriekšējas grēksūdzes nevienam nav atļauts doties pie dievgalda. Vakara dievkalpojumā var izsūdzēt grēkus un sirdī noskaņoties Ziemassvētku vēsts saņemšanai. Ar vīraka kūpināmajiem trauciņiem tēvs Nikolajs izstaigā visu dievnamu līdz pat ārdurvīm, apstājas pie svēto ikonām. Trauciņi, cits citam pieskaroties, šķind kā zvārgulīši.
Dievkalpojums sākas ar tēva Nikolaja pateicību Dievam un svētības lūgsnu par mieru visā pasaulē, katra cilvēka sirdī. Vēlāk notiek simbolisks iestiprināšanas rituāls. Dievnama centrā tiek ienests mazs galdiņš, uz kura novietoti trauciņi ar maizi, eļļu, vīnu. Simboliskā iestiprināšana ir veltīta ticīgajiem, kuri 40 dienas ir gavējuši un lūgušies, lai godbijīgi un ar gaišu prātu varētu sagaidīt Kristus piedzimšanas svētkus. Priesteris svēta visus klātesošos – pieskaras katra pierei, ar simbolisku žestu uzvelkot krusta zīmi.
Dievnamā paliek līdz rītam
Ienākot dievnamā, visi iegādājas sveces līdznešanai uz mājām un raksta zīmītes. Tās kopā ar ziedojumu par svecītēm tiek nodotas dežurējošajai draudzes loceklei. Šīs zīmītes ir aizlūgumu pieteikumi par veselību un par mirušajiem tuviniekiem. Dievišķajā liturģijā priesteris skaļi izlasa visus vārdus un aizlūdz par katru lapiņās minēto cilvēku, stāsta draudzes locekle Nadežda.
Viņa, kā jau svētkos pieklājas, ir priecīga un saposusies. Nadežda teic, ka daudzi cilvēki, kuri atbraukuši no attālām apdzīvotām vietām, dievnamā paliks līdz rītam, kad sāks kursēt piepilsētas sabiedriskais transports. Draudzē tā ir pieņemts gan Ziemassvētkos, gan Lieldienās, kad notiek nakts liturģija.
Nadežda dalās pieredzē par pareizticīgo Ziemassvētku rīta pirmo maltīti. Krievu valodā tam ir divi nosaukumi – «sočevo» un «kutēja». Ēdiens sastāv no īpaši atlasītiem un novārītiem kviešu graudiem, kam pievienotas rozīnes, rieksti, magoņu sēkliņas. Pareizi pagatavota kutja ir līdzīga irdenai biezputrai, skaidro Nadežda, kura katru gadu mājās gatavo Ziemassvētku pirmo un svarīgāko ēdienu. Nadežda jau 29 gadus ir Bauskas pareizticīgo draudzes locekle. Viņas ģimene dzīvo Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Kartīte no tēva Jevgeņija
Aizkustinošu un sirsnīgu apsveikuma kartīti draudze saņēma no tēva Jevgeņija Rumjanceva, kurš kalpo Jēkabpils pareizticīgo klosterī, atklāj draudzes locekle baušķeniece Vera Grigorjeva. Tēvs Jevgeņijs Bauskas draudzē kalpoja 80. gados un bija liela autoritāte gan pareizticīgajiem, gan citu konfesiju ļaudīm. Daudzi viņu atceras kā garīgu padomdevēju, iedvesmotāju, kristīgo konfesiju vienotības atbalstītāju.
Rīgas un Latvijas metropolīta Aleksandra Ziemassvētku vēstījumā, kas izplatīts elektroniskajos un drukātajos medijos, ir vārdi, kas rezonē ar jebkura cilvēka sirdi, neatkarīgi no reliģiskās piederības: «Tagad, kad pasaule ir tik nemierīga, mums vajag īpaši domāt par to un pielūgt Kristu ar Afonas Siluana vārdiem: «Ak, vismīļais Kungs, dāvā mums Tavu mieru, kā Tu devi to svētajiem apustuļiem, sacīdams: «Savu mieru jums dodu.» Kungs, ļauj mums izbaudīt Tavu mieru!»
