55 gadu jubileju svin Sarmīte Baumane Svitenē.
Patika pret dzīvniekiem Sarmītei Baumanei līdzi «vilkusies» visu mūžu. Viņas pagalmā sveiki un veseli mīt četri mājas sargi, kuri izglābti no drošas nāves.
Mīl dzīvniekus
«Kopš spēju sevi atcerēties, manī mīt mīlestība pret dzīvniekiem. Vecmāmiņa stāstīja, ka, būdama bērns, es rokās staipījusi visus apkaimes četrkājainos draugus,» ar labpatiku stāsta Sarmīte. Kopš 7. klases bijusi pārliecināta par nākotnes profesiju. Kādreizējā Bebrenes veterinārajā tehnikumā viņa apguvusi veterinārās feldšeres profesiju.
Jaunākais suņuks atrasts pastaigas laikā Tērvetē. Sunim konstatētas četras slimības. «Kucēns bija drausmīgā, pat kritiskā stāvoklī. Knapi dzīvs, blusains, slims. Suņuks meta spalvu un bija vienās brūcēs. Es nevarēju viņu tur pamest,» atceras Sarmīte. Pagājis gads, kopš sunītis ir Sarmītes aprūpē – vesels un dzīvespriecīgs. Sviteniece uzsver vetārinārārstes Līgas Truntikas rūpes dzīvnieku atlabšanas procesā. «Līga man palīdzēja. Viņa ir ļoti zinoša vetārste, pārzina katru kaiti. Kopīgiem spēkiem panākts, ka mani šuneļi ir sveiki un veseli,» priecājas jubilāre. Jaunākais suns esot visvairāk «izlepis». «Kad dodamies uz Rīgu, nopērkam vistas muguriņas. Mājās tās izsautējam. Vecākais sunītis ēd tikai aknas un malto gaļu. Savus mīluļus esmu izlutinājusi,» atzīstas Sarmīte.
Atrod draugus un radus
Par svitenieci jubilāre sevi sauc kopš 1984. gada, kad šurp pārcēlusies no Jēkabpils. Tolaik iepazinusies ar vīru Juri Nākmani, un kopā nodzīvoti jau 30 gadi. «Svitene ir manas mājas. Iepazinos ar vīru, un šeit man ļoti iepatikās. Miers, klusums. Cilvēku nav daudz, bet visi jauki un izpalīdzīgi ļaudis,» teic S. Baumane.
Jubilāres meita Sanita un dēls Mareks dzīvo Vācijā. Mamma tur ir bieža viešņa, tiesa, uz pastāvīgu dzīvi svešumā Sarmīte «neparakstītos» nekad. «Tur, ārzemēs, es jūtos ne savā ādā. Cilvēki ir smaidīgi, dzīves līmenis augstāks, bet kaut kas mani tur atgrūž,» noteic gaviļniece. Viņai ir trīs mazbērni. Mazdēli Vitālijs un Valmirs un mazmeita Bea Lī. «Mazmeitiņas tētis, mans dēls, ir precējies ar vācieti, tāpēc vārds tik interesants. Sākumā bija grūti pierast. Nesapratu, vai viņu saukt par Bea vai Lī?» pārdomās kavējas Sarmīte. Viņa ir nobažījusies, ka bērni var neatgriezties Latvijā. «Meita, vismaz tuvākajā laikā, noteikti neatgriezīsies. Arī dēls šaubās. Viņi ir pieraduši pie svešzemes kultūras un iedzīvojušies. Meita, lai arī nereti atbrauc uz Latviju, ik pa laikam liek fotografēt Sviteni, tās apkaimi. Tad es nosūtu bildes, un viņa var apskatīties, kas ir mainījies,» stāsta jubilāre. Lielu pateicību viņa esot parādā internetam: «Virtuālajā vidē esmu atradusi daudz attālu radinieku. Tagad bieži sazināmies, aprunājamies. Arī bērnības draugus un draudzenes esmu «uzrakusi». Lielākais prieks, ko sniedz internets, ir iespēja sazināties ar saviem bērniem ārzemēs, raudzīt viņus vaigu vaigā, kaut arī caur datora ekrānu.»
Mammas un vecmammas veselību!
Sarmītei Baumanei ļoti patīk ziedi. «Ja vīrs ļautu, arī kartupeļu lauka vietā sastādītu puķes,» smaida sviteniece. Viņa pa retam ada, bet biežāk nākoties gatavot torti ģimenes vai draugu jubilejām. Nereti kāda torte topot tāpat vien. Kopā ar vīru apceļojot Latviju: «Mēs aizbraucam pastaigāties uz skaisto Siguldu vai Tērveti. Dīvaini, bet nekad nebiju bijusi Tukumā. Pērn turp aizdevāmies. Tur ir skaisti.»
Sarmīte cenšas nepalaist garām nevienu «Ķepa uz sirds» raidījumu. Arī skatīties «Superbingo» ik svētdienas rītu ir kļuvis par tradīciju. «Vīrs šad un tad nopērk kādu biļeti, bet vairāk prieka pēc, lai interesantāk paskatīties. Bet ja nu paveicas?» ironiski ieminas Sarmīte.
Jubilāre svētkus svinēs ģimenes lokā. Bērni gan ciemos atbrauks tikai februārī. Viņa pati sev novēl tik stipru veselību, kāda bijusi pašas vecmāmiņai un ir viņas mammai. «Vecmāmiņa bijusi Sibīrijā, smagi strādājusi un dzīvojusi laukos līdz teju 100 gadu vecumam. Arī mamma ir pie labas veselības, cienījamā vecumā. Laikam smags darbs un dzīves rūdījums cilvēkus padara tikai stiprākus,» sarunas beigās rezumē Sarmīte Baumane.
