Viens no uzņēmumiem, ko Bauskas novada pašvaldība godināja 2015. gadā, bija Vecsaules pagasta SIA «Laba malka 9». «Bauskas Dzīve» pie malkas ražotāja ieradās ļoti aukstā laikā – piektdien, 8. janvārī, kad gaisa temperatūra bija 23 – 25 grādi zem nulles.
Komersants Dzintars Burkovskis ir izveidojis divus uzņēmums. Viens saistīts ar smilšu karjeru izstrādi. Aukstajā laikā šajā nozarē nav darāmā, un sākumā laika aizpildīšanai gandrīz vai kā hobijs izvēlēta malkas ražošana.
Konkurē ar ostu
Uzņēmums ar nosaukumu «Laba malka» jau esot bijis. Dz. Burkovskis neko jaunu nav mēģinājis izdomāt – pielicis skaitli, un radusies SIA «Laba malka 9». «Nebūtu smilšu karjera izstrādes uzņēmuma, nebūtu arī malkas ražotnes. Trīs gadus stutēju šo ražotni ar pirmā uzņēmuma līdzekļiem,» atzīst Dz. Burkovskis.
Komersantam ir labi sadarbības partneri uzņēmumos, kas zāģē mežu un piegādā baļķus. Reizēm malka vesta gan no Dobeles, gan Neretas. No mežizstrādes galaprodukta aptuveni 20 – 30 procenti baļķu atkarībā no tā, kāds ir mežs, nonāk malkā. «Man lielākā konkurente ir Rīgas osta. Tur malku pārstrādā šķeldā un ved uz Zviedriju, kur šim kurināmajam ir milzīgs pieprasījums. Iepirkuma maksu lielā mērā nosaka ostas cenas,» skaidro ražotājs. Vienu brīdi mēģinājis pirkt pats savas cirsmas un izstrādāt, bet sapratis, ka vislabāk katrs tiekot galā pats ar savu darbu un nav vērts jaukties citā jomā. Lai gan meža darbos esot pieredze, iegūtā malka izmaksājusi dārgāk nekā no uzņēmumiem nopirktā. Meža izstrādes apjomi tuvākajā apkārtnē esot pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību.
Eksportam – pieci procenti
Kopējais apstrādātās malkas apjoms gada laikā svārstās no pusotra līdz diviem tūkstošiem kubikmetru. Pieci procenti no tā nonāk eksportā. Dz. Burkovskis atzīst, ka iekļauties eksporta tirgū nav viegli – klienti vēlas kaltē žāvētu malku, bet par kubikmetru esot 15 eiro papildu izmaksas. Neliela kalte maksājot ap 50 tūkstošiem eiro, un uzņēmums tādu summu nevar atļauties tērēt. Esot izveidojuši paši savu kalti aptuveni 20 kubikmetriem malkas, un tā pašlaik strādā labi. Eksporta tirgū ļoti jāuzmanās no starpniekiem – ir risks pazaudēt malku un naudu neiegūt. «Daži zvana un saka: mēs visu malku paņemsim, bet naudu atdosim pēc tam, kad pārdosim. Nu nē! Vai nu uzreiz, vai neko,» teic uzņēmējs.
Jau trešo gadu jūtams, ka radušies lojāli klienti, kas paši zvana un prasa malku. «Viņi zina, kāda ir kvalitāte. Pirmais, par ko cīnījāmies, – lai prece būtu laba. Ja solām atvest sausu malku, tā būs tāda,» apliecina ražotājs. Dz. Burkovskis atzīst, ka malkas pieprasījuma principus neesot izdevies saprast. Pērn līdz 1. janvārim visa gada laikā sagatavotā malka pārdota, tagad viss vēl nav iztirgots.
Pieprasa jaukto
Iedzīvotāji visvairāk vēlas jaukto lapukoku malku, pārsvarā alksni. Tiek piedāvāta arī bērza un pat ozola malka, bet pieprasījums nav liels, jo pret tīru malku esot daudz aizspriedumu. Arī apses un skuju koku malku nevēloties. Ozola malku varot pārdot Rīgā, ne mūspusē.
Izveidojusies aktīva sadarbība ar Bauskas novada sociālo dienestu, apkalpojot mazturīgos ļaudis gan pilsētā, gan novada pagastos. «Iedzīvotājiem, kuriem piešķirts kurināmā pabalsts, malku atved. Uzņēmumi, kas piegādā gan malku, gan briketes, ir vairāki,» teic Dz. Burkovskis. Personas, kam piešķirts kurināmā pabalsts, var izvēlēties, kuras firmas piedāvājums viņiem šķiet izdevīgāks. Firmas «Laba malka 9» piegādātais kurināmā apjoms turpina pieaugt.
Ar maisiem viss vienkārši
Aptuveni 80 procentus malkas pārdot, safasētu maisos. Tas esot izdevīgi arī ražotājam, jo mazāk diskusiju pēc piegādes. Ja atved malkas kravu un izber, bieži vien ir pārmetumi, ka tās it kā esot mazāk, nekā solīts. Ar maisiem diskusiju nav – katrā ir 40 litru malkas, 25 maisi ir viens kubikmetrs, atliek vien pareizi saskaitīt.
Lai iegūtu kvalitatīvu malku, ieguldītas finanses apstrādes tehnikā. Malkas skaldītājs izmaksājis 12 tūkstošus eiro, bet ierīce ir kvalitatīva. Viens cilvēks, apkalpojot aparātu, 25 stundās var saskaldīt gandrīz viena baļķvedēja kravu – 40 kubikmetrus. Pagales garums esot 27 un 28 centimetri. Zāģējot tā, ka no baļķa nepaliek īsāki gabali. Divi kubikmetri kravas apjoma aizejot skaidās, un papildu zaudējumus uzņēmējs nevēlas.
Maskavas sargsuns
SIA «Laba malka 9» ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, kas nodarbina četrus strādājošos. Kādreiz bijuši pieci, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji vairāk nevar nodarbināt, atzīst uzņēmējs. Dz. Burkovskis vērtē – ja nodokļu politika būtiski mainīsies, mazais lauku uzņēmums var neizdzīvot. «Ja mikrouzņēmuma nodokli likvidēs, tad firmu var vērt ciet. Algas nodokļi uzņēmumu piebeigs,» atklāj ražotājs.
Strādnieki uzņēmumā nodarbināti visu gadu. Gadās, kad esot mierīgāki brīži, bet kopumā darāmais ir vienmēr. Malka tiek žāvēta dabiski, sakrauta šķūnī. Nākamgad plānots būvēt papildu šķūni, atvēlēta vieta jaunai kaltei. Kā jau minēts, pašreizējo uzbūvējuši paši un ir apmierināti.
Malkas placi sargā masīvs un pinkains Maskavas sargsuns, kas ir apmierināts ar auksto laiku un sniegu. Uzņēmējs piektdienas rītā gaidījis, ka sargs līdīs laukā no būdas, bet tas jau no rīta vāļājies pa sniegu uz muguras ar ķepām gaisā. Grūtāk sunim esot vasarā, kad kļūst karsts – tad visu apkārtni izrakņājot, meklējot vēsāku vietu.
Dz. Burkovskis «Bauskas Dzīves» lasītājiem iesaka malku, skaidu briketes un citu kurināmo iegādāties līdz septembrim, jo vasarā cenas ir zemākas nekā apkures periodā.
UZZIŅAI
Mikrouzņēmums
Lai varētu maksāt mikrouzņēmuma nodokli, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, dalībnieki ir fiziskās personas, apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem, bet SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki, proti, valdes loceklis ir mikrouzņēmuma īpašnieks vai persona, ar kuru noslēgts darba līgums.
Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro šogad vēl jāmaksā 9% nodoklis. Uz laiku atlikta arī iecere noteikt 37 nozares, kurās mikrouzņēmēji nevarēs darboties.
Saskaņā ar Saeimas deputātu pērn novembrī atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmuma nodokļa likmes izmaiņas varētu stāties spēkā 2017. gada 1. janvārī – tad mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro varētu būt 5%. Mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro, pirmos trīs darbības gadus likme būs 5%, bet, sākot no ceturtā gada, būs jāmaksā nodoklis 8% apmērā.
Vienlaikus varētu tikt sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa tvērums, izslēdzot no tā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis ietver uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu.
Tāpat noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem tiks ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Plānots, ka iemaksa tiks ieviesta no 2017. gada.
Noteiktas 37 nozares, kurās strādājošie ar 2017. gadu nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, mežizstrāde ir to skaitā.
Avots: Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
