Gripas vakcīna iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā, un aptiekām ir tiesības to izplatīt mazumtirdzniecībā pret kompensējamo zāļu recepti. Tā pieejama arī ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, ziņo Veselības ministrija.
Ziemā aktīvi kļūst dažādi vīrusi, arī gripa. Labs profilakses līdzeklis ir vakcinēšanās, taču aizvien lielāka daļa sabiedrības no tās atsakās.
Antivielas pret slimību
Bauskas novadā praktizējošas ģimenes ārstes Aija Tērauda un Ina Mortukāne atzīst, ka pašlaik aktīva vakcinēšanās nav vērojama, nav reģistrēta arī saslimšana ar gripu. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), pērn janvāra pirmajā nedēļā gripas aktivitāte bija zema, saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaudzis otrajā nedēļā.
Mediķi iesaka – ja nolemts vakcinēties, ieteicams to darīt rudens sākumā, kad epidēmija nav izplatījusies. Ja nav izdarīts, to var veikt arī vēlāk, jo imunitāte veidojas desmit dienu laikā pēc vakcinācijas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, 80% vakcinēto personu ar gripu nesasirgst, 20% izslimo to vieglā formā.
Ievadot organismā vakcīnu, imunitāte pret gripu veidojas mākslīgi. Tā veicina antivielu rašanos, bet neizraisa slimību. Vīrusa mainības dēļ vakcīna jāizstrādā katru gadu un ik gadu pret slimību jāpotējas.
Kā var paredzēt, kādi gripas vīrusi izraisīs šo saslimšanu nākamajā sezonā? SPKC speciālisti skaidro, ka pēc PVO rekomendācijas vakcīnas sastāvā iekļauj tos vīrusa variantus, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo tie parasti dominē arī nākamajā sezonā.
Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā fiksēti trīs
A tipa gripas vīrusi, ziņo aģentūra LETA. Kopš sezonas sākuma pacientu paraugos laboratoriski noteikti 13 gripas vīrusi – 11 A tipa, divi B tipa.
Kāpēc atsakās potēties?
Lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju viedokli par vakcinēšanos, «Bauskas Dzīve» novadā intervēja 55 respondentus. Iegūtie rezultāti apliecināja izteikti noliedzošu attieksmi – atbalsta vakcinēšanos tikai divi, savukārt vēl divi to, iespējams, varētu veikt, bet pret vakcinēšanos šajā aptaujā bija 51 respondents.
Intervēto vidū bija 16 māmiņas, no kurām par vakcinēšanos iestājās viena, pārējās bija pret. Visbiežāk minētie iemesli, kāpēc iedzīvotāji to nevēlas: saslimšana esot bijusi arī pēc potēšanās (kādam pat ļoti smagā, citam vieglākā formā); gripas paveidi ir vai-rāki, un nevar zināt, vai konkrētā vakcīna «nostrādās»; trūkst skaidrojuma par gripas paveidiem; ir iedzīvotāji, kuri nevēlas sevi «zāļot ar ķīmiju». Daļa aptaujāto uzskata, ka tā ir naudas lieta un kādam labs bizness, ko viņi nevēlas atbalstīt.
Latvijā – visskeptiskākie
Rundāles novadā praktizējoša ģimenes ārste Santa Gulbe atzīst: «Potēties nepieciešams tiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, arī vecākiem ļaudīm. Mūsu novadā minētās personas to dara. Vajadzība vakcinēt pārējos iedzīvotājus ir diskutabls jautājums, katram jāizlemj pašam. Parasti potējas tie, kuri to darījuši katru gadu.»
Iecavas novadā nav vērojama aktīva vakcinēšanās pret gripu. Ģimenes ārste Ilze Vaičekone atzīst, ka vakcīna visiem nav nepieciešama, tā vēlama cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Ja potēšanu valsts visiem apmaksātu, interese droši vien būtu lielāka.
Bauskas novada ģimenes ārste Vilma Butule komentē: «Esmu par gripas vakcīnu, jo īpaši tiem cilvēkiem, kuriem pienākas 50% valsts atbalsts. Neredzu iemeslu to nedarīt, izņemot gadījumus, kad bijušas alerģiskas izpausmes.» Vēl nav pierādīts laboratoriski, taču ir aizdomas, ka vienam V. Butules prakses pacientam varētu būt gripa.
Bauskas novada ģimenes ārste Aija Tērauda atbalsta vakcinēšanos, jo uzskata, ka pat saslimšanas gadījumā tad gripa ir vieglākā formā.
Eiropas Komisijas statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vakcinācijā pret gripu ir viskūtrākie Eiropā – to pie mums dara nepilns procents iedzīvotāju.
Pēta katru gadu
Latvijā ilgus gadus tiek veikts gripas monitorings, lai prognozētu tās izplatību un attīstību, vēsta SPKC. Draudi palielinās, ja saslimšana konstatēta tuvu valsts robežai. Novērošanas mērķis ir laikus fiksēt epidēmijas sākumu, lai gripa nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu iedzīvotāju veselībai un valsts ekonomikai.
Monitoringā iekļautas Latvijas desmit administratīvās teritorijas – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils un Gulbenes novads. Par gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimšanas gadījumiem informāciju SPKC sniedz 67 ģimenes ārsti, 11 slimnīcas, 34 skolas un 36 bērnudārzi, kopumā aptverot 101 155 jeb 4,9 procentus valsts iedzīvotāju. Latvijā šo pētījumu organizē un veic SPKC, kas ir Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra gripas uzraudzības tīkla un Pasaules Veselības organizācijas nacionālais sadarbības partneris.
SPKC prognozē, ka gripas vīrusu izplatība šosezon varētu sākties janvāra otrajā pusē.
UZZIŅAI
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu:
iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem;
ar hroniskām plaušu slimībām sirgstošajiem;
iedzīvotājiem ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
ar hroniskām nieru slimībām sirgstošajiem;
iedzīvotājiem ar imūndeficītu;
personām, kas saņem imūnsupresīvu terapiju;
grūtniecēm.
Gripas vakcinācija 100% apmērā tiek apmaksāta:
bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
bērniem līdz 18 gadiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: ar hroniskām plaušu slimībām; ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa; ar hroniskām vielmaiņas slimībām; ar hroniskām nieru slimībām; ar imūndeficītu;
ja saņem imūnsupresīvu terapiju; ja ilgstoši saņem terapiju ar «Ac.acetylsalicylicum».
Par atbilstību kādai no iepriekš minētajām grupām un vakcinācijas veikšanas iespējām jāinteresējas sava ģimenes ārsta praksē.
