Prieku dabas vērotājiem, bet rūpes laukkopjiem un tumsā braucējiem var sagādāt stirnas, kas ziemas sniegā meklē barību tīrumos un augļu dārzos.
Iecavas novada Zorģu ciemata šoferi zina vietas, kur jāuzmanās tumsā, jo grants ceļu var šķērsot stirnu ģimenes. Pa dienu «baltie dupši» zibinās pa ziemāju tīrumiem, pļavās pie birzītēm, pēc maltītes atpūšas netālu no cilvēku mājām un pēc tam dodas tālāk.
Kociņi jāsargā
Dārzniece Sarmīte Avota pie savām mājām «Cimmermaņu Rūķi» stirnas sagaidot bieži, kad sniega ir vairāk, tās labprāt apgraužot tūjas. «Vērtīgi košumkrūmi un augļu koki jāpasargā no mežazvēriem,» iesaka S. Avota. «Stumbrus var aptīt ar skujkoku zariem, speciālajiem tīkliem. Meža jaunaudzēm un augļudārziem ir dažādi repelenti, ar ko noklāj kociņus, lai stirnām, briežiem un zaķiem tie negaršotu. Var stirniņas piebarot ar sienu, lai tām vieglāk dziļākā sniegā iegūt barību.»
Patlaban sniegs Zemgalē nav tik dziļš, stirnas tiek pie zāles un labības laukos, vienīgi sērsnas rītos tām grūtāk izkasīt ēdamo, skaidro dārzniece: «Stirnas nak-šņo aizvējā, kur sniega mazāk, lai iegūtu siltumu no zemes. Ik pa laikam jāpārbauda augļu koki – tiem bīstamākas ir peles, kas zem sniega taisa migas un grauž saknes.»
«Ja dārzkopim nepaveicas un meža ēdājs mizu nograuzis pilnībā ap visu stumbru, pavasarī vērtīgam kokam varēs veidot pārpotējamo tiltiņu,» iesaka S. Avota, «ja iegrauzts neliels gabaliņš, to vajadzēs apsmērēt ar dziedējošu sastāvu.»
Mednieki pastrādājuši
Vecumnieku novadā šoziem nav daudz sūdzību par mežazvēriem, stāsta lauku konsultante un saimniecības «Madaras» vadītāja Anita Smilškalne: «Daži zālēdāju bariņi manīti, bet biežāk kāda lapsa pārskrien. Vasarā manījām mežacūkas laukos, bet tagad to nav daudz. Priecājamies, ka trešajā Jaungada dienā mūspusē uzsniga sniegs, citādi ziemāji bija pliki. Šonedēļ pienāca vēl septiņi centimetri klāt, varam cerēt uz labu pārziemošanu.»
Saimniecības «Liepas» vadītājs Agris Veide secina: «Mūsu mednieki labi pastrādājuši, mežazvēru skaits atļautajā laikposmā noregulēts labi. Pirms pāris gadiem stirnas kaimiņam ziemā zemenes noēda, bet tagad alni neesmu divus gadus redzējis. Briežus redzu grupās pa
5 – 6, kamēr Kalsnavas pusē tie klejojot 20 – 80 dzīvnieku baros, uz lauka siena rulli plēvē nevar atstāt – atplēsīs un apēdīs. Savā apkaimē zinām katru mežacūku baru. Domāju, mūsu pusē meža zālēdāji vēl nezina, ka siens un salmi pieejami plēves ruļļos, jo tādus uz lauka līdz šim neatstājām. Dzīvnieki ir gudri un ātri iemācās iegūt viegli pieejamu barību. Dziļākā sniegā izliekam parastos siena ruļļus, ko pagrauž arī stirnas.»
Uzlabo cerošanu
Bauskas un Iecavas novadā strādājošais lauksaimnieks un mednieks Jānis Bite «Bauskas Dzīvei» saka: «Kas var būt jaukāks par stirnu dabā! Stirna ir viens no tiem mežazvēriem ar cēlu stāju un skaistām acīm, kas lauksaimniekam nekādu skādi izdarīt nevar, ja nu vienīgi kapos kādu svaigi ar puķēm apliktu kopiņu apskrubināt. Uz stirnām nevajag naidu turēt, zaķis ir daudz nejaukāks, jo noēd jaunajām ābelītēm mizu, un tās ir beigtas.»
Kā skaidro zemnieks, stirnas ar savu graušanu dara labu, proti, ja ziemā graudaugiem noēd zelmeni, tas uzlabo augu cerošanu pavasarī. Arī rapsis, ja kādu stādu nenograuž līdz zemei, bet tikai apkož galotnīti, pavasarī augšot kuplāk. Augļukokiem gan buciņi varot nodarīt pāri pavasarī, nokožot sabriedušos pumpurus zaru galos, tāpēc tie vai nu jāpasargā, vai jārēķinās ar dabai atvēlamo daļu, teic J. Bite.
Jāpiebilst, ka patlaban stirnu medības nav atļautas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, stirnu āžus var medīt no 1. jūnija līdz 30. novembrim, jaunās stirnas līdz gada vecumam un stirnu kazas var medīt no 15. augusta līdz 30. novembrim. Staltbriežu buļļus var medīt no 1. septembra līdz 31. janvārim, teļus līdz viena gada vecumam un govis – no 15. augusta līdz 31. janvārim.
