Mūsu valstī visiem vīriešiem obligāti jāapgūst pamatiemaņas kara stratēģijā, ieroču lietošanā un zinībās, kā rīkoties, ja dzimteni pāršalktu kara vai nemieru vilnis. Par to pārliecināts baušķenieks Normunds Barkāns, kurš 18 gadus ar sirdi un dvēseli darbojas Zemessardzē. Šādu iemaņu vajadzību īpaši apstiprinot ziņas par bēgļiem, nemiernieku un teroristu izdarībām Eiropā.
No neskaidra ceļa
Normunda dzīves moto ir – dzimtenes dēļ nav jāmirst, bet gan jādzīvo! Viņš kopš bērnības ir izrādījis interesi par Zemessardzi. Normunds neslēpj – Zemessardzē iestājies laikā, kad dzīves ceļš viņam nebija īsti skaidrs.
«Pateicoties disciplīnai, mainīju domāšanu, uztveri par apkārt notiekošo. Kļuvu mierīgāks, nosvērtāks. Zemessardze mani audzināja citādāk nekā mamma. Tā bija vieta, kur bija jākļūst patstāvīgam, izlēmīgam un jāmīl sava zeme Latvija,» saka Normunds.
Jau desmit gadus Normunds sevi sauc par baušķenieku, taču bērnība pavadīta Kūdrā – ciematā, kas atrodas starp Ozolaini un Vecsauli. Tieši tur viņš sastapa savu paraugu – Aivaru Veicenu, kas vietējā uzņēmumā strādāja par apsargu.
«Apzināti vai neapzināti, Aivars savas personības, staltās stājas un attieksmes dēļ kļuva par manu paraugu,» saka Normunds. Aivars jauno puiku mudināja pievērsties Zemessardzei. Tolaik, lai uz kandidātu kaut paskatītos, jaunais censonis kādam bija jāiesaka. Tā kā Aivars bija viens no pirmajiem jaunizveidotās Latvijas Zemessardzes biedriem, viņš «aizlika labu vārdu» par Normundu.
Zvērests uz mūžu
«Pirmo dienu Zemessardzē neaizmirsīšu nekad. Tas bija pirms 18 gadiem, bet šķiet, ka notika vakar. Iegāju telpā un jautāju: «Kur man griezties, lai iestātos Zemessardzē?» Toreizējās rotas komandieris Māris Buliga atbildēja: «Labāk negriezies!» Nobijies, ļoti apmulsis vaicāju: «Kāpēc?» Viņš atbildēja: «Sagriezīsies un nokritīsi!»» atmiņās kavējas Normunds. Tajā laikā tas bija 53. Bauskas bataljons, rotā dienēja vīri no Jaunsaules, Skaistkalnes, Bārbeles un Vecsaules.
Normunds kā zemessargs piedalījies daudzos pasākumos, gādājot par drošību, sniedzis palīdzīgu roku. «Atteikt nedrīkst nevienam palīgā saucienam. Tā ir atbildība par zemi, tās iedzīvotājiem. Ja reiz dots zvērests, tas ir uz mūžu. Daudziem jauniešiem trūkst respekta pret likumiem un zvērestiem. Tie nav tikai vārdi, tie ir darbi,» uzskata Normunds. Viņš agrāk ļoti bieži palīdzēja kārtības uzturēšanā Valsts policijas Vecsaules iecirkņa inspektoram Ainaram Stankevicam, Bārbeles pagasta inspektoram Vilnim Buliņam un Dāviņu pagasta inspektoram Guntaram Ķēniņam.
Sešus gadus Normunds ir vada komandiera pienākuma izpildītājs. Studējot Latvijas Universitātē, viņš no Zemessardzes mazliet novērsies. «Bija laiks, kad neiesaistījos nekādās aktivitātēs. Dažas mācības notiek nedēļas nogalēs trīs dienas. Pēc studijām atsāku ierasto ritmu,» dzīves posmu komentē Normunds.
Forma uzliek pienākumu
Tagad viņš ir Ogres 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotas trešā vada komandiera pienākuma izpildītājs. Nākotnē viņš plāno iegūt kaprāļa pakāpi. Normunds slavē savus kolēģus – visi esot izpalīdzīgi un draudzīgi. Lielu darbu Zemessardzē dara rotas komandieris iecavnieks Dainis Kravals un rotas seržants Guntars Zieds. Viņi izveidojuši ļoti spēcīgu vienību un dara visu iespējamo, lai tā attīstītos.
Normunda vada dislokācijas vieta ir kādreizējā Bārbeles skola Vecumnieku novadā. Rotas atbalsta punkts tiks veidots Iecavas mūzikas skolas vecajā ēkā.
Normunds uzskata, ka Zemessardzei Latvijas drošībā ir liela nozīme. Iestājoties Zemessardzē, cilvēki mainās. «Vēlamies pēc iespējas vairāk iesaistīt jauniešus. Dažbrīd šķiet, ka «vecie buki» ir aktīvāki. Uldis Viļums mums pievienojās 48 gadu vecumā. Viņam bija neremdināma interese un vēlme mācīties, pilnveidoties. Mēs disciplinējam jauniešus, cenšoties viņos radīt cieņu un mīlestību pret apkārtējiem un valsti. Forma – tā ir atbildība jebkurā diennakts laikā. Daži jaunieši to nesaprot, viņiem formastērps kalpo, lai izceltos. Tā nedrīkst. Arī novelkot formu, jārāda priekšzīme citiem, jāsaprot, kā un kur uzvesties. Zemessardze prasa disciplīnu,» pārdomās dalās Normunds.
Prasme izdzīvot
Viņš uzskata, ka Latvijā, līdzīgi kā Šveicē, jāatjauno obligātais militārais dienests: «Šveices vīrieši trauksmes gadījuma zinās, kā rīkoties. Kā būs ar mums, latviešiem?»
Normunds ir pārliecināts – Zemessardzē var apgūt visu vajadzīgo, lai apdraudējuma gadījumā civilajiem iedzīvotājiem būtu skaidrs rīcības plāns. «Cik daudzi saprot, kas jādara, kad atskan trauksmes sirēna, piemēram, uz Bauskas 2. vidusskolas jumta? Vispirms jāieslēdz radio vai televīzija, tur noteikti būs paziņojumi, bet esmu pārliecināts, ka draudu gadījumā mums būs liegta pieeja televīzijai, radio, internetam, iespējams, pat elektrībai un telefonu tīklam. Kā tad rīkoties?» saka zemessargs.
Zemessardzē var iemācīties visu nepieciešamo, lai izdzīvotu jebkurā situācijā. Tiek apgūtas teorētiskas zināšanas, ko iespēju robežās pārbauda praksē.
«Mēs trenējamies dažādām situācijām. Ir tik daudz nianšu, kuras izpildot, es spēšu glābt sevi un ģimeni. To visu iemāca Zemessardzē. Tiek apgūta pirmā medicīniskā palīdzība, sakaru līdzekļu lietojums, darbības ar ieročiem, kartes lasīšana, orientēšanās vidē, prasmes, kā izdzīvot, kā iegūt pārtiku. Latviešu karavīri savas uzvaras izcīnīja, gudri izmantojot apkārtējo vidi – pļavas, mežus un purvus, » tā Normunds.
Dažādi ļaudis
Zemessargu skaits palielinās. Šī gada budžetā valdība valsts aizsardzībai atvēlējusi vairāk naudas nekā pērn. Savs labums tiek arī zemessargiem. «Mums nepieciešami jauni ieroči un transports. Pārējais lielākā vai mazākā mērā mums ir. Tankus mums nevajag. Nepieciešams aprīkojums, kas tos iznīcina,» uzskata Normunds.
Par mācībām zemessargi saņem atalgojumu. «Summa nav liela. Ja to palielinātu vai rīkotu obligātā dienesta kursus, par kuriem piešķir pienācīgu atalgojumu, iespējams, rastos lielāka interese. Mēs ejam pārgājienos, dzīvojam mežā, spēlējam sporta spēles, šaujam, spridzinām un darām citas trakas lietas. Tai pašā laikā kļūstam disciplinēti, spēcīgāki un gudrāki. Iepazīstam jaunus cilvēkus, kuri kļūst par draugiem. Zemessardzē ir dažādu jomu pārstāvji – ārsti, elektriķi, uzņēmēji, banku darbinieki, sportisti un daudzi citi, iepazīstoties ar viņiem, var pavērties jaunas karjeras iespējas.»
«Latvija ir stipra, te ir spēcīgi cilvēki. Esmu strādājis kopā ar Amerikas Savienoto Valstu, Lietuvas, Igaunijas un citu Eiropas valstu zemessargiem. Mēs neesam ne ar ko sliktāki. Es pat teiktu, ka mēs esam atbildīgāki un rūpīgāki. Jā, iespējams, mums trūkst moderno tehnoloģiju un jaunāko iekārtu, bet mēs spējam konkurēt ar viņiem, jo esam gudri un mērķtiecīgi. Valsts drošība – tā ir atbildība pret cilvēkiem. Eiropā un pasaulē notiek šausmu lietas, un drošība ir nepieciešama. Taču tas ir atkarīgs no mums pašiem, cik labi būsim sagatavojušies. Vajag tikai izglītoties un paplašināt savu redzesloku. To visu var apgūt Zemessardzē. Sargāsim sevi, savus mīļos un tuvākos!» aicina Normunds.
