Lebeiko ģimenē Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmu ciemā vācu aitu garspalvainā kucīte Brenda mīt jau četrus gadus. Dzīvespriecīgais dzīvnieks sastrādājis ne mazums blēņu, bet par spīti visam tiek mīlēts aizvien vairāk.
Tētis pārdomā
Suņuks iegādāts pavisam nejauši. Saimniece Jūlija Lebeiko stāsta, ka Brenda ir ārzemniece – lietuviete. Pirms četriem gadiem pavasara sestdienas rītā Jūlijas mamma kopā ar tēti izdomājuši aizbraukt uz Lietuvas tirgu, kur arī noskatījuši jauno ģimenes locekli.
Ejot garām būdiņām, mamma bija ievērojusi vairākas mašīnas, kurās pārdošanai bija atvesti dažādu šķirņu suņi un kaķi. Jūlijas mamma, kā jau ierasts, aizgāja paskatīties dzīvnieciņus. Tiklīdz viņa ieraudzījusi Brendu, bijis skaidrs – tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. «Mamma centās pierunāt tēti iegādāties suņuku, bet viņam šī ideja nepatika. Mazliet apvainojusies, mamma devās uz auto. Aptuveni pēc pusstundas, raugoties tālumā, viņa ieraudzīja savu vīru, kuram rokās bija… suņuks,» Brendas nokļūšanu ģimenē atceras Jūlija.
Sagrauž trepes
Kad Brendu atveda, mājinieki bija patīkami pārsteigti, pat izbrīnīti. «Mums visiem acīs bija asaras. Mēs Brendu mīcījām, mīļojām un nespējām noticēt, ka mums ir suns,» pirmās izjūtas atminas Jūlija.
Runājot par četrkājainā mīluļa nedarbiem, Jūlija plati smaida un smejas: «Traki jau bija no paša sākuma. Suņuks nesaprata nevienu komandu, tikai dauzījās. Kad Brenda kaut kur skrēja, mēs jozām līdzi un vaktējām, lai kaut ko nesagrauž, nesaplēš vai nepiečurā.»
Viens no Brendas lielākajiem noziegumiem ir sagrauztās trepes. «Kādu dienu pārnākot mājās, pamanījām, ka uz grīdas ir pilns ar skaidām. Suns koka trepēm bija nograuzis pirmo pakāpienu. Man ar mammu sākās diskusijas, vai par notikušo stāstīsim tētim, jo viņš mums tāds strikts. Taču pateicām, kā bija, un tētis par mums smējās, sacīdams: «Ko darīt?! Tas taču suns.» Brenda ir izgrauzusi caurumu pat sienā. Garlaicīgi neesot ne mirkli, jo mazas blēņas tiek darītas gandrīz katru dienu.
Draugs Gārfilds
Tāpat kā citiem suņiem, arī Brendai pienāk meklēšanās laiks. Šis periods Lebeiko ģimenei sagādājis ne mazums raižu. «Brenda no mājām ir mukusi vismaz piecas reizes. Esam to atraduši pie Bauskas 2. vidusskolas, pie upes un pat svešas privātmājas pagalmā. Pateicoties tētim, tagad Brenda pilda komandas, kas ierobežo viņas iespējas aizbēgt,» stāsta Jūlija.
Brenda nav vienīgais ģimenes mīlulis. Kucītes lielākais draugs ir kaķis Gārfilds, kuram nereti nākas ciest, jo šad tad runcis aiz astes tiek nostumts no palodzes. Kucītei patīk spēlēties sniegā, bet vasarā Brenda ir kaislīga nirēja un no upes gultnes krastā stiepj akmeņus. Ģimenes mīlulei ļoti patīk dzīties pēc lāzerīša krāsainā gaismas stara. Brendu un Gārfildu sajūsmina braukšana. Izdzirdot komandu «Braucam!», abi no priekiem lēkā, meklē mašīnu un ir pirmie pasažieri ceļā uz upi vai laukiem.
Brenda ir ļoti izlutināta. Ēd visu, tikai ne to, kas tai paredzēts. «Mamma un tētis ar suni auklējas kā ar mazu bērnu. Brenda nav suns, tā ir ģimenes loceklis – gluži kā cilvēks, tikai ar biezu, garu spalvu. Kucīti visi mīl, un arī tā visus mīl. Mūsu sunim patīk būt uzmanības centrā un saņemt visādus našķus,» noteic Jūlija.
UZZIŅAI
Vācu aitu suns – vidēji liels suns. Tam ir jābūt cilvēka kompanjonam un lieliski jāiederas ģimenē, jābūt ne tikai lauciniekam, bet arī jāspēj labi adaptēties pilsētas apstākļos. Vācu aitu sunim ir jāpiemīt tādām īpašībām, kas padarītu to neaizvietojamu.
Uzmanība, uzvedības dabiskums, paklausība, sargāšanas instinkts, uzticība un neuzpērkamība, kā arī drosme, cīņas instinkts un izlēmīga rīcība – tās ir svarīgākās šķirnes īpašības.
Garspalvainajam aitu sunim apmatojums ir ievērojami garāks nekā standarta spalvas sunim. Apmatojums ir ļoti mīksts un uz muguras parasti vilnains.
Avots: www.gani.lv
