Barikāžu atceres 25. gadskārtas sarīkojumu ciklā viens saistīts ar toreizējās Lauksaimniecības ministrijas un tās pakļautības uzņēmumu īpašo lomu. Kopā sanākšanas reizes nosaukums – «Cerību ugunskuri – mirklis pirms brīvības». Pieminot un atgādinot tā laika dramatiskos notikumus, tagadējā Zemkopības ministrija rīkoja tikšanos lauksaimniekiem – barikāžu dalībniekiem. Arī baušķenieku grupa 13. janvārī devās uz Rīgu un piedalījās atmiņu brīžos.
Ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pauda pārsteigumu par lauku ļaužu atsaucību. No kādreizējiem valsts rajoniem galvaspilsētā ieradās pāris simtu pārstāvju. Viņa skaidroja, ka piemiņas sarīkojuma organizatoriem nav bijuši saraksti ar uzvārdiem, tāpēc ministra vārdā pašvaldībām izsūtīts uzaicinājums apzināt novadu barikāžu dalībniekus un organizēt viņu braucienus uz Rīgu. Baušķenieku grupu «mobilizēja» Viesturs Janševskis no Ceraukstes pagasta.
Tikšanās Zemkopības ministrijā bija skatījums no «iekšpuses», proti, konkrētas to dienu rīcības. Toreizējā Lauksaimniecības ministrijā bija izveidots barikāžu koordinācijas centrs, no kurienes lauksaimniecības un ar to saistītiem uzņēmumiem tika doti uzdevumi, kā doties sargāt Rīgu. Saprotams, ka ministrija nebija vienīgā darbības koordinatore.
«Štābs» 23. stāvā
Visiem bija interesanti klausīties 1991. gada valdības lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera stāstījumā. Janvāra traģiskie notikumi Lietuvā likuši būt modriem. Rīcībai iegūts saskaņojums ar tālaika valdības vadītāju. 13. janvārī sākusies smagās tehnikas plūsma uz Rīgu. Īpašā žurnālā fiksēta rīcība pa dienām un stundām. Precīzi zināms, no kuriem tā laika rajoniem kāda tehnika devusies uz Rīgu, kā izvietota. Koordinācijas centrs atradies tagadējās Zemkopības ministrijas 23. stāvā. No tā labi pārredzama plaša Rīgas teritorija. Skatījušies, ka no Daugavas vajadzīgs kāds drošinājums, piesaistīta jūrniecība. Kad pie augstceltnes parādījies PSRS armijas helikopters, centrs pārcelts uz 16. stāvu.
Eksministrs atklāja rīcības pamatprincipus: konfidenciāli, patriotiski, operatīvi. Liela nozīme bijusi toreizējai saimnieciskajai vertikālei. Ziņas no Rīgas sasniegušas tā laika institūciju vadītājus, kuri nekavējoties sākuši organizatoriskus darbus. 13. janvārī sākta dzelzsbetona bloku, malkas, dažādu citu materiālu piegāde. Ik dienu pilsētā un tās apkaimē bijis ap 500 tehnikas vienību, barikāžu laikā kopumā ieradies ap tūkstoti.
Sardzē ārpus Rīgas
Ceraukstietis Viesturs Janševskis atcerējās, ka viņam 13. janvārī zvanījis toreizējais rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis un sacījis, ka divām smagās tehnikas vienībām jādodas uz Ulbroku sargāt radio torņus. Būdams saimniecības direktora vietnieks ražošanā, saskaņojis šo lietu ar priekšnieku, un vīri devušies uzdevumā. Viesturs uzsvēra, ka saimniecībā darbam vajadzēja turpināties un bija jāsamēro vietējā ražošana ar barikāžu ikdienu.
Smagā lauksaimniecības, meliorācijas un cita tehnika bija šķērslis iespējamam PSRS armijas iebrukumam pilsētā ar bruņutransportieriem. Asiņainie notikumi Lietuvas galvaspilsētā Viļņā lika domāt par šādu scenāriju. Aizsardzība bija nodrošināta ne tikai stratēģiski svarīgās vietās Rīgā, bet arī ārpus tās. Piemēram, bijis jāsargā Mēmeles tilts. Tolaik diviem lieljaudas traktoriem vajadzēja būt gataviem bloķēt ceļu pie tilta, ja tam pāri dotos militārie spēki.
D. Ģēģers uzskata, ka, organizējot cilvēkus ar rajonu izpildkomiteju, lauksaimniecības pārvalžu un meliorācijas pārvalžu starpniecību, tika apieti Latvijas Tautas frontes koordinācijas centri, tāpēc ir tādi barikāžu dalībnieki, kuriem vēlāk nav pateikts paldies. Eksministrs nosauca daudz tā laika ie-
stāžu, to vadītājus, ar kuru līdzdalību veiksmīgi izdevās būt stiprākiem par lielvaras apdraudējumu. Viņš sacīja paldies lauksaimniekiem – Rīgas aizstāvjiem, arī kādreizējam Bauskas rajonam, kas bija ļoti aktīvs smagās tehnikas nodrošināšanā.
Glabā vēsturiskas liecības
Baušķenieki atgādināja, ka 1991. gada trauksmainajās dienās, kā arī augusta puča laikā iznīcināta daļa dokumentu par barikāžu cīņu. Gūrijs Bulle stāstīja, ka Zaķusalā, kur bijusi kolhoza «Uzvara» sargājamā zona, veidoti precīzi saraksti, cik cilvēku atbraukuši, cik devušies mājās. Saimniecības dispečerdienestā dežūras bijušas nepārtraukti visu diennakti, sekots situācijai, organizēta vajadzīgā tehnika, cilvēki, ēdināšana. Viņaprāt, tik plašas sabiedrības organizēšanā milzu loma bijusi Latvijas Radio, kas sniedzis aktuālu informāciju. Kā apliecinājums tam bija pasākuma ievadā sniegtā videoprezentācija «1991. gada janvāra barikādes un Latvijas Radio ziņas».
«Garaspēka zemes atgūšana» – ar tādu nosaukumu izdots fotoalbums, atzīmējot Latvijas Tautas frontes 25. gadskārtu. Šī grāmata tika dāvināta atceres sarīkojuma dalībniekiem, arī «Latvijas Pasta» īpašā aploksne un pastmarka, veltījums barikāžu 25. gadskārtai. Uzvarietim Mārim Ikauniekam līdzi uz Rīgu bija barikāžu desmitgadei veltīta grāmata. Tā laika notikumu dalībniekiem šie krājumi ir īsta relikvija. Viņš vēlējās akcentēt to, kā Latvijas vēsturiskajā situācijā iejutās cittautieši. Tajā laikā «Uzvaru» apmeklējis draugu kolhoza priekšnieks no Tatārijas un par redzēto Rīgā paudis apbrīnu. Saimniecībās, kā tas bijis pieņemts, strādājuši civilās aizsardzības speciālisti. «Uzvarā» bijis U. Kaldošovs, atvaļināts Padomju armijas virsnieks. Viņš izturējies lojāli, ieteicis, kā rīkoties apdraudējuma situācijās.
Katram savs stāsts
Gailīšu pagasta zemniekam Normundam Grauzim ir īpašas atmiņas par barikāžu dienām. Viņa tēvs nav vēlējies atiet no televizora, jo dzīvojis līdzi politiskajiem notikumiem. Kaut arī sākušās stipras sāpes, nav bijis pierunājams doties pie ārstiem. Izsaukuši ātro palīdzību, tēvs aizvests uz slimnīcu un tūdaļ nonācis uz operāciju galda. Savukārt Normunda sievastēvs Harijs Vāle visu barikāžu laiku atradies Rīgā. Gailīšu pagasta iedzīvotāji uz Rīgu braukuši gan organizēti, gan pēc pašu iniciatīvas.
Normunds sīksti turas pie zemes, lai kādas grūtības nācies pārdzīvot. Šķiet, Graužu ģimenes jaunā paaudze arī paliks laukiem uzticīga. Meita ir beigusi biznesa augstskolu «Turība», pašlaik strādā ārzemēs un tālmācībā apgūst lauksaimniecības zinības Saulainē, lai viņai būtu atbilstīga izglītība. Tēvs liek cerības sava darba turpinājumam.
Alvis Feldmanis, kādreizējās Viesturu kopsaimniecības priekšsēdētājs, sacīja: «Kā gan to laiku var aizmirst?» Viesturiešus braucieniem uz Rīgu organizējusi tā laika arodkomitejas priekšsēdētāja Ilze Biškina. A. Feldmanis precizēja, ka pie Latvijas Televīzijas aizveduši 12 pamatblokus. Tie tur stāvējuši arī pēc barikāžu laika. No gaļas ceha Rīgas aizstāvju ēdināšanai piegādāts simts kilogramu žāvējumu.
Ilggadējais meliorācijas inženieris Viktors Ruža bilda, ka viņa iestādei bijis labs tehniskais nodrošinājums. Jaudīgais traktors «esiķis» nosūtīts uz sardzi Vecrīgā.
Zemkopības ministrijas otrā stāva zāle tik piepildīta ar stipro dzimumu nav bieži. Vīru saredzēšanās un satikšanās bija sirsnīga. Pēc programmā iekļautajām uzrunām, kuras teica arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas vēstnieki, bija atmiņu brīži pie kafijas tases.
