Bauskas politiski represēto klubs (PRK) «Rēta» strādā (ne)varēšanas un (ne)spēka režīmā. Dalībnieku skaits no simta sarucis līdz trīsdesmit, bet kopīgos «Rētas» saietus apmeklē tikai puse. Tā bija arī 12. janvārī, kad sanācām Baltā galdauta svētku noskaņā, lai parunātos un «saskaitītos» – cik varoši vēl esam. Nav ilgs tas laiks, kad par komunistisko genocīdu piedzīvojušajiem runās tikai trešajā personā – viņi – vai varbūt nerunās nemaz.
Pie baltu galdautu klāta galda ar PRK dalībnieku pašu un ciemiņu sarūpētajiem gardumiem svarīgu runu nebija. Priekšsēdis Jānis Zemtautis citēja dažādos izdevumos atrastus šim laikam trāpīgus izteicienus, ieskicēja gada necilo veikumu, par ko «Bauskas Dzīvē» jau rakstīts. Pēc ilgākas prombūtnes likteņbiedru pulkā atgriezies, Āris Ērmanis gadumijas apsveikumā nodziedāja vairākas dziesmas, arī Raimonda Paula «Balto sauli», un pārliecināja mūs, ka gadu gājumā viņš balsi izkopis pamatīgi.
Saietu ievadīja Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa, demonstrējot dokumentālo filmu «Oliņ, boliņ». Galvenais varonis Grigorijs Salnits pēc asinīm ir pa pusei latvietis, bet dzīvo īsti krieviskā vidē, kur gluži labi nejūtas. Viņš pārceļas uz Latviju no Maskavas, meklē sevī latvietību caur tautasdziesmām, Krišjāni Baronu, tautas tradīcijām, latviskajiem ēdieniem un latviskās pirts tradīcijām. Filmas nosaukumā «Oliņ, boliņ» likts skaitāmpants, ko īsti latviskā lauku viensētā nama saimnieks skaita, skaidrodams, ka tas un arī sakāmvārdi, parunas, ticējumi un ciešā saikne ar dabu palīdz stiprināt latviskumu un izdzīvot vientuļās lauku viensētās.
Mūsu saiets bija ieskaņa Baltā galdauta svētkiem, kas, kultūras ministres Daces Melbārdes ieteikti, veltīti valsts simtgadei un malu malās svinami kopā ar pašiem tuvākajiem – ģimenēm, draugiem, kaimiņu kopienām – pie skaista, balti klāta galda, tādējādi sirsnīgās sarunās pie tējas vai kafijas tases godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības. Savos pirmajos Baltā galdauta svētkos atcerējāmies arī gada jubilārus, kluba dalībniekus, – Ausmu Kireili, Ausmu Saukumu, Veltu Vanagu, Dzidru Zemtauti, kā arī Margaritu Martinsoni un Āriju Krupinu neklātienē.
Domājam, ka baltais galdauts plauktā ilgi negulēs, mums ir, ko atcerēties, mums ir, ko pieminēt.
