Kā vērtējat Ministru kabineta veidošanas procesu?
Krīze kā izaicinājums
AIVIJA KURSĪTE, PARTIJAS «VIENOTĪBA» BAUSKAS NODAĻAS VADĪTĀJA:
Pirms pāris gadiem, kad pirmo reizi redzēju partijas «Vienotība» nosaukumu, izjutu dziļu cieņu pret polittehnologu, kurš izraudzījās šo vārdu. Tas ietver sevī daudzas pozitīvas nozīmes: vienība, vienoties, savienot, apvienot u. c.
Tomēr tā nebija semantika, kas strauji vairoja partijas popularitāti. Tie bija izcili cilvēki pilsētās un reģionos, kurus izdevās apvienot kopīgam darbam. Tauta šīs partijas rokās ielika varu. Ne velti saka – politiķus pārbauda ar naudu, slavu un varu katru dienu, nevis reizi četros gados. Diemžēl Saeimā netika izturēts šis pārbaudījums, arī reģionos ir grūti strādāt, ja organizācijā nav vienotības. Tas mulsina sabiedrību, dezorientē, rada vidi spekulācijām.
Ne velti saka – nespārdi gulošo! «Vienotība» ir pakritusi. Ir pakritusi partija un atsevišķi tās biedri. Tas var notikt gan no darīšanas, gan aklas apžilbšanas un kļūdoties. Mēs ceram, ka šie cilvēki labos savas kļūmes. Ne tikai partija, bet Saeima kopumā. Šis ir atbildīgs periods, tuvākajā laikā nāksies pieņemt izsvērtus lēmumus. Priekšā ir nākamais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, kur veiksmīga līdzekļu apgūšana var uzlabot tautsaimniecības attīstību.
Tas ir cilvēcīgi – vilties partijās, politiķos, pašā politikā. Svarīgi turpināt. Politika nebeidzas tad, kad aizveram durvis vai izslēdzam televizoru.
Nav pārliecības par pārmaiņām
Rihards Melgailis, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, politiskā organizācija «Latvijas Reģionu apvienība»:
Veidot valdību uzticēja Mārim Kučinskim, un viņš pateica, ka iesaistīs tikai koalīcijas partijas un gadījumā, ja nu kaut kas, esot plāns B. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība paziņoja, ka neatbalstīs šādu valdību. Ja patiesi ir vēlēšanās kopā strādāt, tad ir jānāk, jāsēžas pie viena galda un kopā jārunā, nevis jānosauc plāns B.
Neapmierina arī politiskais process. Māris Kučinskis deklarē, ka turpinās iesākto tādā pašā garā, ministrus gandrīz nemainīs. Kāpēc tad jāmaina valdība, ja viss bija labi? Patiesībā labi nav – «buksē» reformas, ES naudas izmantošanu plāno jau kopš 2014. gada, un vēl aizvien nekas nenotiek. Nepilda solījumus – kaut vai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, nav uzņēmējdarbības atbalsta. Parādās pēkšņas idejas, piemēram, par kārtējo pašvaldību reformu, par ko ar pašvaldību pārstāvjiem vēl pat nav runāts.
Latvijas Reģionu apvienība valdību atbalstītu, ja tās veidotāji būtu gatavi runāt pie viena galda. Citādi pašlaik ir skaidrs, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, bet nav pārliecības, ka tādas gatavo.
Nekas nepieredzēts
Iveta Kažoka, «Providus» politoloģe:
Jaunās valdības veidošanas process pašlaik notiek normas robežās – līdz šim nav noticis kaut kas Latvijas vēsturē nepieredzēts. Vienīgais, kas ir neparasti, – nav skaidrs, kādēļ Laimdota Straujuma nolēma atkāpties tieši 7. decembrī, nevis vienu vai trīs mēnešus agrāk vai vēlāk.
Bija prognozējams, ka jaunas valdības veidošanas process nebūs vienkāršs – to noteica gan Saeimā pārstāvēto partiju spektrs, gan sašķeltība to iekšienē. Atšķirībā no nesenas pagātnes Saeimā šoreiz nav partijas, kas skaitliski dominētu pār citām un kurai būtu neapšaubāms premjerministra kandidāts. Ja tā būtu, valdības tapšana būtu daudz vienkāršāka, līdzīgi kā to redzējām ar Valda Dombrovska nomināciju pēc 2010. gada Saeimas vēlēšanām.
Parlamenta sadrumstalotības dēļ valdības tapšanas process ir juceklīgs, bet nedomāju, ka tas ir negatīvi ietekmējis valsts dzīvi – līdz jaunas apstiprināšanai turpina strādāt iepriekšējā valdība. Tā joprojām lieliski tiek galā ar ikdienas jautājumiem, bet klūp, sastopoties ar lielajām politiskajām izvēlēm. Līdzīgi tas ir bijis visu L. Straujumas premjerministres laiku.
Jaunās valdības veidošanas process ir ievilcies, tas sabiedrību mulsina, jo cilvēki pēdējos gados ir pieraduši sagaidīt, ka valdība top triecientempā. Svarīgs būs rezultāts, vai tiksim pie valdības, kas spēs risināt, piemēram, iekavētās reformas izglītībā un veselībā?!
