Bauskas novada Jauncodē mājas «Tūjas» cēluši Elvīra un Jānis Platie. Namu visapkārt ieskauj dzīvības koki, kuru zaļgani brūnie silueti ziemā apģērbti baltā sniegā, gluži kā aplikti saldējuma pikām.
Stāda paši
Kad bērni bija mazāki, Platie nolēma celt māju, paspārnē paņemot Jāņa vecākus, kuri tolaik dzīvoja Pācē. Vēl uz kailā zemesgabala lielisko dzīvžogu stādījuši paši savām rokām, pēc tam māju nosaukuši par «Tūjām», kurām nu jau rit trešais gadu desmits.
Kamēr tapa «Tūjas», dzīve ritēja «Dzintariņos» – Elvīras vecāku mājās otrpus Draudzības ielai. Ģimene daudz strādāja, lai taptu iecerētais, taču vecāki vienmēr atrada laiku kopīgiem brīžiem ar bērniem.
Jānis bijis strādīgs, sabiedrisks iespēju meklētājs un ļoti neatlaidīgs, tāpēc Elvīra ar smaidu saka: «Gluži kā teicienā – ja netiks iekšā pa durvīm, iekāps pa logu.»
Kad 1989. gadā pabeigta mājas celtniecība, pie tās iestādītas egles, kam Elvīra paredzēja divu metru augstumu, pat nenojaušot – karaliskie koki pāraugs «Tūjas». Mājvietu eglēs atraduši meža baloži, kuru dūdošana ir brīnišķīgs fons vasarā.
Otrā elpa
Jānis 1992. gadā negaidīti aizgājis mūžībā, tā īsti neizbaudījis dzīvi paša celtajā mājā. Tā kā «Tūjas» nemitīgi visiem atgādināja par tēvu, pieņemts lēmums atgriezties «Dzintariņos». Jaunā māja kādu laiku palika bez saimnieka, jo ģimenei bija grūti pieņemt Jāņa aiziešanu – līdz ar viņu zuda tik daudz cerību, atmiņas bija pārāk skaudras.
Elvīra pēc dzīvesbiedra aiziešanas sāka strādāt vēl vairāk, lai varētu rūpēties par mīļajiem. Ģimenē izauga pieci bērni – Iveta, Gvido, Rinalds, Diāna un Lauris, katrs tik atšķirīgs un mātei – lielākā bagātība.
Pati cēlāja tā arī neatgriezās «Tūjās», bet tagad saimniekošanu uzņēmies jaunākais dēls Lauris ar sievu Sanitu un dēlu Hugo. Māja ievelk «otro elpu» – izremontētas istabas, iekopts zāliens, pārstādīti krūmi. Vēl daudz darba priekšā, saka Sanita: «Kam mājas, tie zina, ka darbi nekad nebeigsies.»
Nodos paaudzēs
Jaunajiem ir sapnis uzcelt pirtiņu. Lauris atzīst: «Man māja vienmēr atgādinās tēti, esmu gatavs darīt visu, lai to nosargātu un tajā vienmēr būtu dzīvība. Gribētu, lai saimniekošanu «Tūjās» uzņemtos mūsu bērni paaudžu paaudzēs.»
Daudzi māju īpašnieki atceras nesenās pārmaiņas, kad namu vārdus nomainīja ielas nosaukums un kārtas numurs. Šāds liktenis piemeklējis arī «Tūjas», kuras nu jau divus gadus atrodamas ar adresi – Draudzības iela 20. Sāpīgi, bet likumam pretī nerunāsi. Taču Platie neskumst: «Mums visiem sirdī vienmēr tās būs «Tūjas», un to nevar mainīt nekas, pat likumi.»
