Izlasīju publikāciju «Nokosti 17 truši, bet vainīgā nav» avīzes «Bauskas Dzīve» 13. janvāra numura 2. lap-pusē, un šis raksts mani satrauca.
Vai suņa saimniekam uzreiz nebija pienākums aiziet pie cietušās un cilvēciski vienoties? Ja nu saimnieks ir trūcīgais, tad, katru mēnesi samaksājot par vienu trusi vai to nopērkot, varētu zaudējumu atlīdzināt bez nekādām komisijām. Dzīvnieka atrašanās svešā teritorijā ir administratīvais pārkāpums. Ja suns norāvies un aizskrējis, nenodarot nekādu postu, tas ir saprotams.
Ja pašam suņa saimniekam atgadītos tāda nelaime, ko viņš teiktu? Trušus gādāja, taisīja būrus, baroja ne jau suņiem. Varētu sacīt – padomā, nu kas tie truši! Ne jau par dzīvniekiem runa, bet par cilvēku attieksmi.
Nevaru saprast, vai Bauskas novada pašvaldības administratīvajā komisijā nav neviena saprātīga cilvēka? Kam vajadzīga tāda komisija? Ir saimnieka atzīšanās, ka viņam pieder suns, ir fotogrāfija, ka truši nokosti. Cietušajai nav fotogrāfijas, kas apliecinātu asinis uz suņa deguna. Tad jau trušu saimniecei bija jāgaida, kad nāks kaimiņu suns kost trušus, un jāstāv ar fotoaparātu rokās, jāfotografē un jāvēršas administratīvajā komisijā?! Pēc kā tas ož?
Manuprāt, tā ir klaja ņirgāšanās par cietušo. Pēc notikušā jājautā, kas mani vajadzības gadījumā varēs aizstāvēt, nezinot, kāds cilvēks gadīsies policista formā vai pašvaldības administratīvajā komisijā.
