Bauskas novadā par epidēmiju vēl runāt nevar, ārsti vēsta par atsevišķiem saslimšanas gadījumiem.
Gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušās nedēļas laikā Rīgā saslimstība ar gripu ir sasniegusi 136,9 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Pamatojoties uz to, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izsludina gripas epidēmiju. Šogad gripas dēļ dzīvību zaudējuši jau astoņi cilvēki.
Daudz vīrusu
Ģimenes ārstu praksēs Bauskas novadā vēl par epidēmiju nevar runāt, ir tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi. Tie konstatēti dakteru Vilmas Butules, Ārijas Zirnes, Sandras Lapsas-Ārentas praksēs. Daudz ir dažādu vīrusu saslimšanu, kā arī plaušu karsoņi, «Bauskas Dzīvei» sacīja ģimenes ārstes.
Gripas periods šogad sācies agrāk, secina speciālisti. Saslimstība ar gripu reģistrēta visās vecuma grupās, visaugstākā tā ir bērniem līdz 4 gadu vecumam. Riska grupā ir arī jaunieši.
«Šī gada vīruss ir ļoti līdzīgs 2009. gada vīrusam, un mēs atceramies, ka tad visvairāk inficēto bija jauniešu grupā,» skaidro SPKC epidemioloģe Raina Nikiforova. Gripa var būt īpaši bīstama riska grupu iedzīvotājiem – grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem, kuriem ir blakussaslimšanas vai citādi novājināta imunitāte.
Vecajiem smagāk
Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tāpēc gripas epidēmijas laikā, kas Latvijā ilgst no astoņām līdz pat 12 nedēļām, SPKC aicina iedzīvotājus pastiprināti ievērot gripas profilakses pasākumus.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos, «kaulu laušana», apgrūtināta elpošana, sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.
Pirmās gripas pazīmes parasti vērojamas pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku. SPKC aicina sazināties ar savu ģimenes ārstu, parādoties pirmajām saslimšanas pazīmēm.
Rokturi un rotaļlietas
Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat sešu metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Vislielākā iespēja inficēties ir vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo, īpaši attālumā līdz vienam metram, cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti, pieskaroties dažādiem priekšmetiem, tai skaitā sabiedriskās vietās. Infekcija var atrasties uz atbalsta stieņiem vai sēdekļu rokturiem sabiedriskajā transportā, durvju rokturiem, margām, grozu un ratiņu rokturiem veikalos, ūdens krāniem, rotaļlietām bērnudārzos u. tml.
Bērniem ilgāk
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz piecām, septiņām dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie.
Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties divas līdz deviņas stundas, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti. Imunitāti novājina nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgums.
Ārsti iesaka pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumi slēgtās telpās, sabiedriskais transports. Ieteicams vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrajām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem.
Cilvēkiem nevajadzētu aizmirst izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām, auduma kabatlakata vietā izmantot vienreiz lietojamas salvetes, pēc lietošanas tās izmest un nomazgāt rokas, nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus, kā arī, atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju vai sālsūdeni, jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa «ieejas vārti».
