Bauskas pilī 6. februārī notika cikla «Senā mūzika» pirmā lekcija. Muzikologs, vijolnieks un vairāku augstskolu pasniedzējs Boriss Avramecs stāstīja par viduslaiku mūziku un atskaņoja ierakstu fragmentus.
Martā ir paredzēta lekcija par renesanses, bet aprīlī – par baroka mūziku. Izglītojošais cikls ir adresēts plašam klausītāju lokam.
Hercogu Ketleru laika noskaņas
Bauskas pils muzejs nolēma organizēt lekciju ciklu, lai interesentus sagatavotu senās mūzikas uztverei, jo šovasar, 16. un 17. jūlijā, muzejs rīkos Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas pirmo festivālu «Vivat Curlandia!».
Ar ieceri iepazīstina pils muzeja direktors Māris Skanis: «Tā nebūs atgriešanās pagātnē ar nolūku atjaunot Bauskas Senās mūzikas festivālu, bet atskaņot un popularizēt pils uzplaukuma periodam raksturīgu mūziku. Šo ideju īstenosim sadarbībā ar Rīgas Senās mūzikas centra vadītāju diriģentu Māri Kupču. Mūzikas un mākslas festivāla koncertos atskaņos 15. – 17. gadsimta mūziku, kas bija iecienīta ne vien hercogu Ketleru, bet arī citos Eiropas galmos. Tā ir Bauskas pils muzeja specifiskā niša, jo starptautiskajos Senās mūzikas festivālos Rundāles pilī tiek izpildīta baroka laika mūzika, bet festivālu koncertos Rīgā – galvenokārt viduslaiku dziedājumi. Renesanses un manierisma perioda mūzika līdz 1750. gadam, ko klausītājiem piedāvāsim festivālā «Vivat Curlandia!», saturiski ir visatbilstošākā Bauskas pilij.»
Līdzekļus festivāla rīkošanai jau ir piešķīrusi Bauskas novada dome, bet papildu finansējuma saņemšanai muzejs ir iesniedzis projektu Valsts kultūrkapitāla fondā.
Pirmais koncerts Rātsnamā
Pils muzeja speciāliste Taiga Skane teic, ka pamazām piesakās brīvprātīgie palīgi. Tie ir 30 un vairāk gadu veci Bauskas un apkārtnes iedzīvotāji, kuri, vēl būdami bērni, 90. gados aktīvi iesaistījās Senās mūzikas festivālu sagatavošanas darbos Bauskas pilī. Arī lektors Boriss Avramecs nav uzaicināts nejauši, jo viņš un muzikoloģe Solvita Sējāne bija pirmo Senās mūzikas festivālu mākslinieciskie vadītāji.
Pēc lekcijas pils muzeja speciālisti Māris Skanis, Taiga Skane, Justīne Zaķe un Renāte Gobiņa piedalījās sarunā par gaidāmo festivālu «Vivat Curlandia!». Boriss, Māris un Taiga atcerējās arī Senās mūzikas festivālus Bauskas pilī. Pirmais notika 1993. gada vasarā. Pilī pavisam ir organizēti 13 festivāli.
Māris Skanis stāsta par «Vivat Curlandia!» programmu: «Mūzikas un mākslas festivāla atklāšana 16. jūlijā ir paredzēta Bauskas Rātsnama zālē. Latviešu izpildītāji un viesmākslinieki klausītājiem piedāvās koncertu «Hercogienes Luīzes Šarlotes dziesmas». Nošu pieraksti tika atrasti Kurzemes-Zemgales hercoga sievas Luīzes Šarlotes dziesmu grāmatā. Pilī, Bauskas pilsdrupu pagalmā un Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā pavisam notiks desmit koncerti. Programma vēl var tikt koriģēta, taču galvenās vadlīnijas nemainīsies.»
Piedalīsies deju grupa «Galms»
Uzstāsies Latvijā iecienīti senās mūzikas sastāvi «Ludus», «Schola Cantorum Riga», «Collegium Musicum Riga», viduslaiku mūzikas ansamblis no Šveices.
Klausītājus gaida patīkama atkalredzēšanās ar duetu «Duo Repicco», kurā muzicē lautists Jadrans Dunkumbs un vijolniece Kinga Ujsasi. Abi jaunieši 2015. gada augustā rezidēja Bauskas pilī, kur sagatavoja un prezentēja jaunu programmu. Vispirms to varēja noklausīties baušķenieki, pēc tam koncerti notika Rīgā. Prestižajā Ambronē Senās mūzikas festivālā Francijā duets pērn ieguva skatītāju simpātiju balvu.
Savu jaunāko programmu kopīgā koncertā ar ansambli «Ludus» rādīs arī Bauskas pils muzeja seno deju grupa «Galms». Atsevišķu koncertu sniegs Bauskas mūzikas skolas senās mūzikas izpildītāji.
Diriģents Māris Kupčs un radošā grupa iestudēs K. Monteverdi operu «Orfejs», ko rādīs Bauskas pilsdrupu pagalmā. Festivāla noslēgumā uzstāsies soliste Elīna Šimkus un vairāki senās mūzikas ansambļi. Bauskas pilī varēs aplūkot 17. gadsimta ainavu izstādi no muzeja krājuma.
Palīdz justies harmoniskāk
Muzeja iniciatīva ārkārtīgi iepriecināja Borisu Avramecu. Viņš sniedza vērtīgus padomus par ārzemju viesmākslinieku uzaicināšanu 2017. gada festivālā un atzina: «Muzejs ir gudri un prātīgi pieteicis lielisku ideju. Tai jākļūst par tradīciju. Tolaik, kad mēs sākām Bauskā organizēt pirmo Senās mūzikas festivālu, Latvijā tikpat kā nebija cilvēku, kuri to varētu atskaņot. Situācija 23 gadu laikā ir ārkārtīgi mainījusies. Mums pašiem tagad ir pasaules klases ansambļi, un mums vairs nav nekādu šķēršļu uzaicināt viesmāksliniekus, jo Rīgas rosīgā koncertdzīve un Senās mūzikas centra aktivitātes Latvijas vārdam ir ļāvušas izskanēt pasaulē.»
Iepriekšējie Senās mūzikas festivāli Bauskā bija ļoti neformāli, piesaistīja daudz jauniešu. Zināšanas par viduslaiku un renesanses mūziku pat profesionāļiem bija aptuvenas, bet vairākums klausītāju festivālos to izdzirdēja pirmo reizi un iemīlēja, kā, piemēram, baušķenieks Guntis Liepa. Viņš apmeklē visus senās mūzikas koncertus Bauskas pilī, kas tiek rīkoti ik mēnesi. Guntis bija ieradies arī uz Borisa Avrameca pirmo lekciju. Viņš spriež: «Viduslaiku un renesanses mūzika mani nomierina. Pēc katra koncerta vēl vairākas dienas jūtos harmonijā ar sevi un pasauli. Pirmo reizi es, sieva un mūsu bērni šo mūziku izdzirdējām Bauskas Senās mūzikas festivālos. Esmu palicis tai uzticīgs. Borisa Avrameca lekcijas man palīdz iedziļināties niansēs un labāk saprast šo žanru.»
