Pirkt pēc iespējas mazāk, jo viss, ko mēs patērējam, pasliktina vides un mūsu dzīves kvalitāti. Patērēt pēc iespējas mazāk, neiegādāties liekas mantas un vecajām lietām dot otru un varbūt pat trešo mūžu. Šāda dzīves filozofija vada rundāliešu Ikertu ģimeni vairākās paaudzēs.
Kāpēc sveramās konfektes?
«Mani visu dzīvi ietekmējusi bērnībā skatītā multfilma: pār zemeslodi pāriet viens cilvēciņš un nomet vienu papīriņu, tad aiziet jau divi cilvēki un aiz sevis atstāj divus papīrus. Tā tas turpinās, līdz zemeslodei pāri brāžas cilvēku pūļi un to burtiski aprok drazu kalnā,» stāsta Solveiga Ikerte, kura cenšas nepirkt, piemēram, saldumus kārbās, bet iegādājas sveramās konfektes, lai neatbalstītu lieku papīra tēriņu milzīgajos iesaiņojumos. Kad draugi vai viesi tomēr atnesuši konfekšu kastes, tās līdz ar pēdējā kumosa apēšanu viņa glīti izjauc, saloka un saspiež, lai ievietotu papīra konteinerā. Tā nav nekāda demonstrācija, bet jau automātiska rīcība.
«Baltajā mājā» Pilsrundālē, kur Ikerti dzīvo un kur izveidojuši viesu māju un kafejnīcu, ir konteineri šķirotiem atkritumiem, dīķmalā, vītola noslēpta, ierīkota komposta kaudze. Galu galā pilnībā izmetamo atkritumu nav nemaz tik daudz, kaut arī viesi tos «ražo» nepārtraukti.
«Izīrē» kaziņas
Solveigas un Aivara Ikertu meita Laura dažādu lietu mūža pagarināšanu uzskata par jēgpilnu un loģisku rīcību, jo arī dabā visi procesi ir loģiski. Tā kā viņa ir māksliniece, turklāt arī restauratore, tas izdodas apbrīnojami labi. Nesen iegādājusies lauku māju un tur zaļajam dzīvesveidam var ļauties daudz plašāk nekā pilsētās un ciemu centros mītot. Laura tam allaž mudinājusi gan meitu Aurēliju, gan viņas skolasbiedrus. Aicinājusi, piemēram, iesaistīties «Zaļā punkta» akcijā, lai savāktu un nodotu elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas pieder pie videi kaitīgo preču grupas. Savākti gan pašas mājās iepriekšējo īpašnieku pamestie televizori, gan kopā ar meitu braukušas uz citām mājām pēc šīm iekārtām. Tas ir gan lietderīgi, gan arī kāds «tusiņš» skolēniem. Laura uzskata, ka ar šādām darbībām, ar savu rīcību var jauniešiem parādīt jēgpilno attieksmi pret vidi un sevi tajā. Turklāt viņa akcentē, ka atkritumu šķirošana un tuvināšanās zaļam dzīvesveidam nemaz nav apgrūtinošs process.
Lai mājas apkārtnē zāle nebūtu vienkārši jāpļauj un tad jādedzina, kā to daudzi diemžēl dara, Laura pa vasaru «izīrējusi» kaziņas. Tās ne tikai noēd zālīti, bet arī izdaiļo vietējo ainavu un piesaista Aurēlijas un Lauras draugu un viesu uzmanību.
Mājas saimniece vispār neaizraujas ar bezjēdzīgu dedzināšanu, jo ikkatra uguns vairo globālo sasilšanu. Papīrus krāsniņā viņa nekad nekurina tāpat vien, lai tikai tos likvidētu. Tam neesot jēgas. «Es iekuru krāsni un sadedzinu to, kas dedzināms, lai iegūtu siltumu, ne citādi,» apstiprina Laura. Viņa ir arī keramiķe un cepli «Baltajā mājā» kurina vairākas reizes gadā. Pašlaik Lauru nodarbina doma, kā vēl varētu izmantot cepļa radīto siltumu, kas joprojām ne tikai apdedzina traukus, bet arī nejēdzīgi silda atmosfēru.
Abažūri un lupatceliņi
«Baltajā mājā» ir daudz vecu lietu, kurām rasts pielietojums un dota otra dzīve. Vecās lādēs glabājas segas viesiem, tamborētās sedziņas, kuras sen uz galdiem neklājam, pārveidotas par elegantiem lampu abažūriem. Tekstīlijām šķiroto atkritumu konteinera nav, taču Solveiga griež lupatas strēmelītēs un no tām auž grīdceliņus. Viesu nama saimnieces vecāki arī allaž pratuši visu ko pārtaisīt, saglabāt. Tēvam zelta rokas bijušas.
Saglabāt, pārveidot, nevairot patērētāju sabiedrību. Tas ir dabai un cilvēkiem veselīgi, turklāt arī ekonomiski izdevīgi. Šķirojot atkritumus, par tiem sanāk daudz mazāk maksāt. Šo iemeslu dēļ «Baltās mājas» kafejnīcā atteikušies no ūdens un citiem dzērieniem PET pudelēs, iepērk dzērienus tikai stikla pudelītēs. Šī tara ir nododama atpakaļ – cik izdzer, tik atdod piegādātājam. Gan ietaupījums, gan veselīgāk cilvēkiem, jo plastmasā uzglabāt ēdienus un dzērienus nav ieteicams.
«Viss šajā pasaulē ir kopsakarībās, un tā atkritumu šķirošana ir tikai viena daļiņa no «lielā veselā». Kad bijām Atēnās ekskursijā, vēlējāmies aiziet uz pludmali. Vienu pieeju jūrai sameklējām, bet ūdenī tikt iekšā nevarējām, jo tur priekšā peldēja plastmasas pudeļu un citas drazas kalni. Vai tad mēs Latvijā arī vēlamies kaut ko tādu?!» retoriski vaicā Solveiga.
IETEIKUMI
Nepērc vairāk nekā vajadzīgs. Iesaisties «Dienā bez iepirkšanās», vismaz vienu dienu gadā neko nenopērkot. Oficiāli starptautiski šī diena būs 25. novembrī.
Dzer krāna ūdeni, biežāk izvēlies vietējās zāļu tējas.
Kafijas biezumos ir daudz slāpekļa, tie labi der mēslojumam, varat mēslot istabas augus.
Apģērbu, ko vairs nevalkā, atdod palīdzības organizācijām – vietējam sociālajam dienestam, Pestīšanas Armijai u. c., pāršuj vai kā citādi radoši izmanto. Noderēs rakstā minētie piemēri par grīdceliņiem, abažūriem u. c.
Atkritumu šķirošana ir vienkāršs process, kas neprasa nedz daudz laika, nedz arī kādus speciālus resursus. Tā dod papīram, plastmasai, stiklam otru mūžu, kas ir labi gan dabai un mūsu veselībai, gan ļauj ietaupīt naudu. Ja neticat atkritumu šķirošanai, aizbrauciet, piemēram, uz Jelgavu, apskatiet SIA «Zemgales EKO» šķirošanas līnijas darbu.
Ieteicēji: organizācijas «Zaļā brīvība» izdevums «Zaļais ceļvedis»; Solveiga un Laura Ikertes.
