70 gadu jubileju svin Daina Dīce Misā.
Iecavas novada Zālītes internātpamatskolas pedagoģei Dainai Dīcei 3. novembrī apritēja 70 gadu. Viņa dzīvo Vecumnieku novada Misā un ik pa brīdim pabrīnās, ka pensijas gados atgriezusies pedagoģes darbā.
Pieredzējušajai skolotājai darbdiena sākas septiņos no rīta, beidzas ap pulksten desmitiem vakarā. Strādāt šādā ritmā gan iznākot divas reizes nedēļā, un arī bērni ir atsaucīgi, tas piesaistījis.
Visi uz Daugavpili
Jubilāre dzimusi 1946. gadā Kurmenē pedagogu ģimenē. Arī pašai viss darba mūžs pavadīts skolās. Būt par pedagogu – tas esot rakstīts ģimenes gēnos. Tēvs Jānis Cīrulis bija bioloģijas un ķīmijas skolotājs Kurmenes pamatskolā, mamma Marta – sākumskolas pedagoģe. «Pēc skolas sākumā gribēju kļūt par angļu valodas skolotāju, bet uzreiz neizdevās. Tad māsa Aija un brālis Tālivaldis aizgāja mācīties par ķīmijas un bioloģijas skolotājiem uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu un es viņiem līdzi par to pašu,» atceras D. Dīce. Tā arī visi šos priekšmetus mācījuši, un Aija vēl aizvien to dara Codes pamatskolā. Jubilāre vēlāk papildus apguvusi angļu valodas skolotāja profesiju, bet to reti kad iznācis izmantot. Tagad par pedagoģi strādā arī meita Baiba. Vienīgi dēls Armīns savu nodarbi atradis valsts drošības struktūrās.
Pedagogu būšanai bijušas arī ēnas puses, kad atnākusi mīlestība. Tēvs Albertam Dīcim bijis klases audzinātājs un tā uzreiz labus vārdus par bijušo audzināmo atrast nevarējis. Tomēr Daina, kas bija vecākā māsa ģimenē, apprecējusies pirmā. «Drīz būs 45 gadi, kopš abi esam kopā,» smaidot apliecina jubilāre.
Ar kolektīvu paveicies
Sākumā strādājusi vienu gadu Kurmenē un pēc izglītības iegūšanas – Zalves pamatskolā. Toreiz pirmajā izglītības iestādē bija jānostrādā trīs gadus. Alberts kopā ar savu māsu pārvācies uz Misu un panācis, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi atļauj Dainai pārcelties uz toreizējo Dugānes pamatskolu. 1974. gadā uzcēla jauno skolas ēku un pedagogi sāka strādāt jau Misā.
«Jāsaka, ar darba kolektīviem man ir paveicies,» vērtē D. Dīce. Misas skolā, kas vēlāk kļuva par vidusskolu, viņa nostrādājusi līdz 2008. gadam. Izglītības iestādē izdevies izveidot ļoti draudzīgu un aizrautīgu pedagogu kolektīvu, kas bijis kopā gan svētkos, gan īpašos pasākumos, gan arī bēdās.
Misas vidusskolā izaudzinātas divas klases. Tagad, kad paskatoties uz absolventiem, jūtot, kā laiks skrien – pēdējam izlaidumam jau 30 gadu. Bijušo audzēkņu gaitām skolotāja Daina cenšas sekot līdzi – gan sarunās ar paziņām, gan internetā.
Interesanta pieredze
Pēc aiziešanas pensijā jubilārei licies, ka skolā vairs neatgriezīsies. Divus gadus auklēta dēla meitiņa Iecavā, un šķitis, ka tā arī mierīgi pavadīs laiku. Un tad augusta beigās, kad kopā ar vīru rakuši kartupeļus dārzā, saņemts zvans no Zālītes internātpamatskolas – vai neesot ar mieru uz laiku aizvietot internāta audzinātāju, kas ies bērna kopšanas atvaļinājumā. Atnākusi pastrādāt uz laiku un palikusi ilgāk. «Tā ir interesanta darba pieredze. Bērni šeit ir atvērtāki. Ir jūtams, ka viņiem vajadzīgs mīļums un uzmanība,» teic pedagoģe, kas tagad strādā par bērnudārza audzinātāju.
Ikdienā vaļasprieku jubilārei neesot daudz. Vienu brīdi aizrāvusies ar adīšanu – noadīti džemperi Misas vidusskolas skolotājam Jurim Orinskim, arī citiem, bet ātri aizraušanās esot pārgājusi. Patīkot reizēm paceļot, bet garos braucienos ar autobusiem doties vairs nevēloties. Tagad visvairāk patīkot lasīt grāmatas un minēt krustvārdu mīklas.
