Sākusies filmēšana vēsturiskajai Latvijas kara filmai «Dvēseļu putenis», kuras pirmās ainas –strēlnieku iesaukšana, jauniesaukto fotografēšanās un skolas balle – uzņemtas Rīgas Latviešu biedrības namā. Piektdien, 26. maijā, «Dvēseļu puteņa» ainas tiks uzņemtas Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» autentiskajā zemnieku sētā, informēja filmas radošās komandas pārstāve Eva Mežīte.
Viņa atklāja, ka vienā no «Miķeļa» teritorijā esošajām ēkām tiks ierīkotas romāna galveno varoņu Vanagu dzimtas mājas. Tajās filmēs vairākas ģimenes epizodes un
vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem Vanagu ģimenē – brīdi, kad
vācu virsnieks nošauj brāļu Vanagu māti. Uz vietas būs sastopami aktieri Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms un Oto Brantevics. Piedalīsies visa filmēšanas komanda.
Filma «Dvēseļu putenis», kas top pēc
Aleksandra Grīna romāna motīviem, ir vērienīgākais kino notikums
atjaunotās Latvijas vēsturē. Tā ir viens no Latvijas simtgadei
veltītajām kino darbiem. Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no
Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs,
galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un
Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās «Emmy» balvas laureāte Lolita Ritmanis un citi. Filmā iesaistīsies 29
aktieri, viņu vidū Latvijā populārie – Vilis Daudziņš, Ivars Krasts,
Gatis Gāga, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, kā arī aptuveni 750 masu
skatu dalībnieki.
«Šis stāsts Latvijai ir ļoti
nepieciešams. Tas apliecina, ka mums valsts nav iedota tāpat vien. To ir
izcīnījuši jauni cilvēki, kuriem bija sapņi un mērķi, neviens no viņiem
nedomāja karot. Kad vajadzēja iesaistīties lielvaru cīņās, skaidri
parādījās, ka tā ir cīņa par Latviju, lai mēs paši te dzīvotu un
saimniekotu. Toreiz ticība ļāva izkarot savu valsti, mums jāatceras, ka
varējām to izdarīt un tas spēks aizvien ir mūsos,» pārdomās dalās
režisors Dzintars Dreibergs.
«Dvēseļu puteņa» pirmā posma filmēšana
noslēgsies ar svinīgu gājienu Vecrīgā. Tajā tiks attēloti 1915. gada
vasaras notikumi, kad uz tālāku apmācību Mīlgrāvī nosūtīja pirmo
latviešu brīvprātīgo ešelonu. Strēlnieku pavadīšana izvērtās grandiozā
svinīgā gājienā. Viņi vairāku virsnieku, instruktoru un militārā
orķestra pavadībā soļoja pa Rīgas ielām uz Daugavmalu. Iedzīvotāji
apbēra strēlniekus ar ziediem, orķestris spēlēja latviešu
tautasdziesmas, kā arī tika dziedāta toreiz aizliegtā Latvijas himna.
Filmas pirmizrāde būs 2019. gada 11.
novembrī – tieši simts gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām
Brīvības cīņām.
