Valdība otrdien, 17. jūlijā, vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.
Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka tiks gaidīts Tieslietu ministrijas ziņojums par obligāto eID karšu lietošanu un tad šo jautājumu skatīs kontekstā ar minēto ziņojumu, kas varētu būt pēc pāris nedēļām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu
likumā” ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras
mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū,
stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt
elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī
izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas
līdzekli.
Lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un
pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos
elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti,
VARAM pauž, ka eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.
“eID karte obligāta būs visiem
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.
Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā
ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID
karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu,”
norāda VARAM. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties
abus personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti – vienlaikus nosakot, ka no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.
Plānots, ka, nosakot eID kā
obligātu dokumentu, ne tikai tiks garantēta piekļuve valsts
e-pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā tirgus izveidi
veicinoši aspekti, proti, iedzīvotājiem būs piešķirts vispārpieejams
identifikācijas līdzeklis, kas atbilst augstākajām drošības prasībām, kā
arī būs iespēja saņemt citu ES valstu elektroniskos pakalpojumus.
Paredzēts, ka līdz ar to eID karte
kļūs par vispārpieejamu līdzekli, ko varēs izmantot arī juridiskas
personas, un tas ļaus arī uzņēmējiem racionālāk un efektīvāk attīstīt
savus elektroniskos pakalpojumus.
Grozījumi pārejas periodu uz eID
kā obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem paredz
no 2019.gada līdz 2022.gadam ieskaitot. No 2019.gada līdz 2028.gadam
pārejas periods tiks noteikts tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem,
kuri snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra
likumā noteiktajā kartībā, saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo
pakalpojumu sniedzēju reģistrā, izstājušies no sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un
rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, ir politiski represēti, ir
atzīti par I grupas invalīdu, sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai
noteikto vecumu, kā arī saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
reģistrētas grupu mājas pakalpojumus.
VARAM arī atgādina, ka šobrīd Saeimas vēlēšanās, personām, kuru rīcībā eID
karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, vēlētāju tiesību
īstenošana tiek realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību.
Identiska kārtība tiek paredzēta arī šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Šobrīd Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta
gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu
“www.latvija.lv”, kurā personu identifikācija pakalpojumiem notiek,
izmantojot atšķirīgas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats,
drošības līmenis un lietojamība.
