Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba
algas amplitūda, to paredz izmaiņas Darba likumā, kas šodien galīgajā
lasījumā pieņemtas Saeima.
Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme.
Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām
vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses
pārstāvošas organizācijas.
Likumā pārskatīts regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu
arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības
piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt
nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu
pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība
būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība
darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir
arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.
Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja
darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz
tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba
tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas
pabalstu tad, ja viņš piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir
svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad
darbiniekam būs tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par
atlaišanas pabalsta piedziņu.
Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un
apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma
grozījumi paredz, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs
neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā
celt prasību tiesā.
