Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam. Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos
rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar
partijām.
Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka
pašreizējā brīdī, iztekot dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema
kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. “Pēc sarunas es Gobzemu informēju,
ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā
laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu
un turpmākajiem soļiem,” žurnālistiem sacīja Vējonis.
Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja
noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas
politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.
“Es vadījos pēc sabiedrības dotā mandāta konkrētajai politiskajai
partijai un konkrētajam Ministru prezidenta kandidātam. Tāpēc vēlos
teikt viņam paldies, ka viņš piekrita šajā nebūt vieglajā situācijā
uzņemties valdības veidošanas procesu. Tas diemžēl noslēdzās bez
rezultāta,” piebilda Valsts prezidents.
Vējonis vērsa uzmanību, ka tikšanās laikā pārrunāts Gobzema redzējums
par to, kā būtu jārīkojas nākotnē un kā būtu jātupina politiskie
procesi. “Gobzems pašreiz nevar apstiprināt, ka parlamenta vairākums
atbalsta viņa kandidatūru un viņa piedāvāto valdības sastāvu, un
deklarāciju,” teica Vējonis.
Valsts prezidents pauda nožēlu, ka jau otro reizi viņam nācies
konstatēt, ka politiskajām partijām un atsevišķām partiju personālijām
joprojām ir lielas ambīcijas, bet valsts intereses ir noliktas otrajā
vietā.
“Tas ir skumji, ka valstī tā notiek, bet turpināšu diskusijas ar
partijām, lai mēģinātu nonākt līdz kopīgam viedoklim,” teica Vējonis.
Tas, vai nākamais kandidāts būs no malas vai no partiju vidus, būs
atkarīgs no konsultācijas ar partijām, piebilda Vējonis.
Gobzems šodien tikās ar prezidentu un bija iecerējis iepazīstināt
viņu ar trim situācijas redzējumiem. Politiķis pirms sarunas ar
prezidentu aģentūrai LETA neatklāja, kādus jaunus valdības veidošanas
modeļus paredz šie trīs scenāriji.
Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis
Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt
vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie
galvenie darbi.
Gobzemam izveidot valdību nav izdevies. Sākotnēji sarunās par valdību
bija iesaistītas sešas partijas, bet tad Gobzems no sarunām izslēdza
apvienību “Attīstībai/Par!”. Tad Gobzems nāca klajā ar potenciālā
valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņus
piedāvājot Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj
pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un
zemnieku savienību (ZZS).
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk
Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par
iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām
atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns,
kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva
citu partiju atbalstu.
“Profesionāļu valdības” plānam sekoja nākamais pagrieziens Gobzema
taktikā un sestdien vakarā viņš partijām piedāvāja kārtējo plānu –
turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS, tādējādi neturpinot
uzstāt uz iepriekš piedāvāto valdības izveidošanu no bezpartejiskajiem
ministriem. Aģentūras LETA aptaujātās partijas norādīja, ka neplāno
iesaistīties sarunās par jauniem Gobzema piedāvājumiem.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš
mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības
veidošanu JKP līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP
centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem
vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā,
prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
