Saeima trešdien pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam.
Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti.
Budžetu atbalstīja koalīcijas deputāti, bet pret balsoja opozīcija, kā
arī “KPV LV” iekšējie opozicionāri – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un
Didzis Šmits. Savukārt Janīna Jalinska (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Diskusijas par budžetu un 14 saistīto likumu grozījumiem noritēja
visu dienu – Saeimas sēde ilga aptuveni desmit stundas kopā ar
pārtraukumiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), uzrunājot Saeimu, pauda,
ka šis ir tehniskais budžets, ko lielā mērā sagatavoja iepriekšējā
valdība. Viņš pateicās deputātiem par darbu, uzsverot, ka visiem rūp
valsts attīstība – gan opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem.
Jau no rītdienas politiķi ķersies klāt 2020.gada budžeta
sagatavošanai, un vēlmes esot ļoti plašas, bet iespējas visu īstenot –
ierobežotas. Kariņš mudināja deputātus domāt ilgtermiņā, jo attīstība
notiekot pakāpeniski. Tādēļ politiķiem jāieliek likumos pareizie pamati
šis attīstības veicināšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam,
norādīja premjers.
Koalīcijas politiķi jau iepriekš pauda, ka šis ir
tehniskais budžets, līdz ar to priekšlikumi, kas prasa papildu
izdevumus, atbalstu negūs.
Tomēr, vērtējot priekšlikumus budžetam, Saeimas vairākums atbalstīja
vairākas līdzekļu pārdales. Parlamentārieši atbalstīja ierosinājumus par
5,5 miljonu eiro novirzīšanu šā gada valsts budžetā no VAS “Latvijas
Loto” dividendēm un Latvijas Bankas peļņas, kas tiktu piešķirti pedagogu
algu palielinājumam pēc reformu veikšanas.
Deputāti arī vienojās novirzīt 169 952 eiro Centrālajai vēlēšanu
komisijai, lai vēlētājiem iepriekšējā balsošanas dienās būtu iespējams
nobalsot jebkurā iecirknī. Šie līdzekļi pārdalīti no
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ietaupītajiem līdzekļiem.
Deputāti pārdalīja finansējumu 450 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanu.
Tāpat tika atbalstīts ierosinājums pārdalīt Paralimpiskā sporta
centra projekta īstenošanai 213 500 eiro, kas iepriekš bija paredzēti
olimpiskajam centram “Ventspils”. Vēl no Ventspils olimpiskā centra
finansējuma 1,33 miljoni eiro pārdalīti olimpiskā centra “Rēzekne”
būvniecībai.
Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu novirzīt ne vairāk par 740 000
eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai nodrošinātu
finansējumu “inovatīvas studiju programmas informāciju un komunikāciju
tehnoloģijas jomā”. Šie līdzekļi rasti, pārdalot finansējumu
IZM budžetā, kā arī no Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības
ministrijas budžeta.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu,
bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi
veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt
speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi
2,8 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no
iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts
3% apmērā.
2019.gada budžets ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst
fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām
nozarēm, paziņojušas amatpersonas.
Šā gada budžets ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim
sāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Tomēr,
pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts
piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, skaidroja valdības
pārstāvji.
Budžetā 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu
plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus
uzraugošo institūciju kapacitāti.
Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai 2% apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.
Tāpat papildu trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko
mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu
darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu
pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā
strādājošajiem, un 8,9 miljoni eiro – tiesnešu un prokuroru atalgojuma
palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
Vēl papildu 87,5 miljoni eiro paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai.
Savukārt 10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju
indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam,
bet 5,4 miljoni eiro paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu
garantiju fonda.
Vēl 2,7 miljoni eiro paredzēti, lai no šā gada 1.jūlija varētu
palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti
kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro tiks tērēts adopcijas
pabalsta ieviešanai, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes
centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas
dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 000 eiro, savukārt
individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu
gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā tiks
novirzīti 400 000 eiro.
Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus,
lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu
pieejamību, noteiktu skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar
nekustamo īpašumu, kā arī ieviestu avansa maksājumu komercpārvadājumos
ar vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas
ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un
viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu
sniegšanas jomā.
Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus
kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas
nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par
vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt
uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.
