Svarīgi atcerēties par ietekmi uz ādas veselību un onkoloģisko
slimību risku, ko izraisa pārmērīga uzturēšanās ultravioletajos (UV)
staros, atgādina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKS)
speciālisti.
SKPC norāda – pirmais, ko pareizai ādas aizsardzībai pret UV
starojumu ieteicams darīt, ir paskatīties spogulī, lai izvērtētu riskus.
Ja cilvēkam ir ļoti gaiša āda, kas neiedeg, bet kļūst sarkana, gaiši
vai rudi mati, gaišas acis, daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju, var
uzskatīt, ka viņš ir riska grupā, atzīmē SPKC.
Tāpat, kā norāda centra speciālisti, ieteicams aptaujāt vecākus un
vecvecākus par saslimstību ar ādas vēzi ģimenē. Ja kāds no radiniekiem
ar to slimojis, pastāv lielāka iespēja saslimt ar ādas audzēju un
attiecībās ar sauli jābūt piesardzīgākam. SPKC uzsver, ka īpaši bīstami
ir saules apdegumi, kas palielina risku saslimt ar melanomu.
Centrā atgādina, ka vasarā no plkst.11 līdz 15 jāizvairās no
atklātiem saules stariem, jo dienas vidū saule ir visaktīvākā – Zemes
virsmu sasniedz aptuveni 60% visa diennakts UV staru daudzuma. Ja
iespējams, SPKC aicina āra aktivitātes un darbus plānot no rīta vai
vakarā, kad ir vēsāks, dienas karstāko laiku pavadot ēnā vai iekštelpās.
Tāpat speciālisti norāda, ka, atrodoties saulē, ieteicams sevi
pasargāt, valkājot vieglu, gaišu apģērbu, kas nekarsē, bet nosedz
ķermeni. Savukārt galvassega palīdzēs izvairīties ne vien no UV
starojuma, bet arī no infrasarkanajiem siltumstariem, novēršot karstuma
dūrienu. Lai nepieļautu UV staru negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp
kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles ar UV staru filtru, aicina
SPKC.
Esot saulē, jālieto saules aizsargkrēms vai losjons, norāda SPKC. Tos
vislabāk esot iegādāties aptiekā, nevis pārtikas veikalā vai kioskā,
savukārt bērniem jālieto speciāli viņiem paredzētie krēmi. Tos var
lietot arī pieaugušie, taču darīt otrādi – bērniem lietot pieaugušajiem
paredzētos – nav ieteicams, jo āda ir atšķirīga, skaidro speciālisti.
