Tā dēvētās deputātu kvotas, kuras koalīcijas partijas diskusiju
laikā šogad mudinājušas saukt par frakciju kvotām, tomēr netiks
atjaunotas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu medijiem
norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš norādīja, ka diskusijas par partiju sadalīšanai Saeimā
atstājamu naudas summu notikušas brīdī, kad budžeta veidošanas sarunās
bija radušās grūtības.
Tā kā budžets valdībā ir apstiprināts, deputāti vienojās kvotas neatjaunot, sacīja premjers.
LETA jau ziņoja, ka koalīcijā tikusi apspriesta iespēja miljonu eiro
atvēlēt “frakciju kvotām”, tomēr vienošanās par to nav panākta, iepriekš
vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
priekšsēdētājs Raivis Dzintars raidījumam uzsvēra, ka partija deputātu
kvotu principu neatbalsta, tomēr, viņaprāt, Saeimas deputātiem ir
jāparedz summa, ko budžetā sadalīt pēc saviem ieskatiem.
Kā sacīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas
priekšsēdētāja Juta Strīķe, tika pieļauta iespēja, ka varētu būt zināma
naudas summa, kuru vai nu viena frakcija, vai sadarbojoties divām
frakcijām, novirza kopīgām prioritātēm. “Proti tāda nevis deputātu
kvota, bet politiskā frakcijas kvota – tā viņu var nosaukt,” sacīja
politiķe, vienlaikus uzsverot, ka tā bija tikai diskusija un līdz galam
lēmums pieņemts netika.
Latvijas Televīzijai zināms, ka premjers budžeta sarunās piedāvājis
sadalīšanai Saeimā atstāt vienu miljonu eiro, tādā veidā cerot iegūt
partiju atbalstu brīdī, kad budžeta veidošana tuvojusies strupceļam.
Kariņš raidījumam skaidroja, ka budžeta sarunās no frakciju vadītājiem
izskanējusi liela neapmierinātība “tādā ziņā, ka katrs neredzēja, ka
viņš ir pietiekami daudz to naudu – to deķīti vilcis uz savu pusi”. Tad
sekojusi diskusija par šo jautājumu, tomēr galu galā budžetā šāda nauda
paredzēta nav, viņš teica.
Neoficiāli gan vairāki politiķi norādījuši, ka vienošanās par kādas
summas sadalīšanu Saeimā vēl varētu notikt, pagājušajā nedēļā vēstīja
“Panorāma”.