Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka
2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā – arī mitrāka
nekā ierasts.
Eiropas Savienības programmā “Copernicus” pieejamā informācija
liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu.
Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni
augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu
normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.
Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks
cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to
iespējams liels nokrišņu daudzums.
Eiropas ziemeļaustrumu daļā – Skandināvijā, Baltijas valstīs un
Krievijas ziemeļos – iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no
normas.
Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.
Vairāki pētījumi liecina, ka zema Saules aktivitāte veicina bloķējošu
anticiklonu veidošanos un palielina aukstu ziemu varbūtību
Centrāleiropā. Saules aktivitāte šobrīd ir viena no zemākajām novērojumu
vēsturē. Tomēr cilvēka saimnieciskās darbības radītās globālās
sasilšanas ietekme uz laikapstākļiem, visticamāk, ir lielāka.
