Valdība otrdien izskatīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas izstrādāto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumu, kas paredz Latvijā būtiski samazināt pašvaldību skaitu.
Līdz šim ministrija piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu
Latvijā samazināt no 119 līdz 36. Tomēr pirmdien koalīcija vienojās
sākotnēji piedāvāto modeli papildināt ar trim jaunām pašvaldībām,
saglabājot atsevišķu pašvaldību statusu Liepājai, Rēzeknei un
Daugavpilij. Plānots, ka līdz šodienas valdības sēdei Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrija sagatavos attiecīgas izmaiņas
minētajā likumprojektā.
“Mums ir vienprātība, ka šis likums ir jāatbalsta. Paredzams, ka
otrdien valdības sēdē ministrs ierosinās nelielas izmaiņas – pašvaldību
karti palielināt par vēl trim pilsētām,” pirmdien pēc koalīciju
veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem teica Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV), prognozējot, ka valdības sēdē
likumprojekts tiks vienbalsīgi atbalstīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
skaidroja, ka līdz valdības sēdei plānots iesniegt precizētu
likumprojektu, kas paredz reformas modeli ar 39 pašvaldībām – piecām
republikas pilsētām un 34 novadiem. Pēc viņa paustā, atbilstoši
veiktajam izvērtējumam un, ņemot vērā pašvaldību izteiktās vēlmes, rasta
iespēja veikt korekcijas sākotnējā piedāvājumā, pārliecinoties, ka
minētās pašvaldības spēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas.
“Minētā korekcija ar trim jaunām pašvaldībām šo likumu izpilda,” atzina Pūce.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis
Bordāns norādīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta
likumprojektu. “Lielā mērā, par 90% redzams, kāda varētu būt šī karte.
Mēs skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski, balstoties
arī vēsturiskajā pieredzē,” teica politiķis, piebilstot, ka turpmāk
varētu būt diskusija arī par to, vai tiek attīstīti visi vēsturiskie
novadi, kā arī Rīga, kopīgi plānojot vesela novada attīstību, tādējādi
veidojot otrā līmeņa pašvaldības.
“Mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt par visa reģiona
attīstību, piemēram, Vidzemes attīstību kopumā,” teica Bordāns,
atklājot, ka ne no viena koalīcijas partnera nav sadzirdēti iebildumi.
Viņš arī pauda, ka, iespējams, vēl būtu nepieciešams runāt par atsevišķu pašvaldību robežu precizēšanu.
VL-TB/LNNK Saeimas deputāte Ilze Indriksone pauda gandarījumu par
panākto vienošanos, tādējādi, viņasprāt, mazinot riskus iedzīvotāju
pārstāvniecībai. Indriksone vērsa uzmanību arī uz Teritorijas attīstības
plānošanas likuma grozījumiem, kas tuvākajā laikā varētu tikt iekļauti
valdības darbakārtībā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka reformas
izstrādē ieguldīts liels darbs. “Reforma ir ļoti būtiska valsts
attīstībai, lai sakārtotu dažādas valsts sistēmas,” vērtēja ministrs.
Viņš gan norādīja, ka vēl ir jautājumi par otrā līmeņa pašvaldībām, taču
kopējā virzība ir atbalstāma.
