Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts
budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001
miljardu eiro.
Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās.
Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt
trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij. Šodien
sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu
tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt
budžeta projektu.
Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt
debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai
minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas
politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu
turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.
Nākamā gada budžeta otrajam lasījumam tika saņemts 161 priekšlikums.
Neviens no opozīcijas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem netika
atbalstīts. 2020.gada budžeta galīgajam lasījumam veltītā sēde kopumā
ilga vairāk nekā diennakti – teju 25 stundas. Likumprojektu izskatīšanas
temps būtiski pieaudzis, opozīcijai pametot sēžu zāli. Tas nodrošinājis
iespēju koalīcijai desmit likumprojektus izskatīt aptuveni pusotrā
stundā, priekšlikumus atbalstot gandrīz bez debatēm.
Likums “Par valsts budžetu 2020.gadam” paredz, ka nākamajā gadā
ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā, savukārt
izdevumi iezīmēti 10 001 641 058 eiro.
Pašvaldības mērķdotācijās nākamajā gadā saņems 381,854 miljonus eiro.
Šajā summā ietilpst līdzekļi, kas paredzēti pašvaldību izglītības
iestāžu pedagogu atalgojumam, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem
attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām izglītības
iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī māksliniecisko
kolektīvu vadītāju darba samaksai. Likumā noteikts, ka pašvaldības tām
piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas
pabalstu izmaksai pedagogiem, kuri zaudē darbu izglītības iestāžu
likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai
likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31.augustam.
Pašvaldības mērķdotācijā saņems vēl 184,539 miljonus eiro pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondam, kā arī par bērniem bērnunamos un veco
ļaužu pansionātu iemītniekiem, kuri institūcijās ievietoti līdz
1998.gada 1.janvārim. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums
noteikts 118,138 miljonu eiro apmērā. Tāpat atbalstīts iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmuma sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu,
nosakot, ka pašvaldību budžetā ienāks 80%, bet valsts budžetā – 20%
ieņēmumu.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir
33,154 miljardi eiro. Noteikts, ka nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās
valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP. Savukārt maksimālais valsts
parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.
Likumā noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkst
pārsniegt 5960 eiro, savukārt reprezentācijas izdevumu apmērs mēnesī
nedrīkst būt lielāks par 1192 eiro.
Saeima atbalstīja 5.18 miljonu eiro rezervēšanu demogrāfijas pasākumu
īstenošanai. Šajā summā ietilto mājokļu pieejamības pasākumi daudzbērnu
ģimenēm, kā arī vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošana.
Likumā teikts, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā aprēķina
un piešķir nepieciešamā finansējuma apmēru pievienotās vērtības nodokļa
summas, kas nav atgūstama kā priekšnodoklis, kompensācijai Igaunijai un
Lietuvai AS “RB Rail” veikto aktivitāšu ietvaros.
Saeima medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķīrusi
aptuveni 60 miljonus eiro. Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu,
mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus
eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču,
koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo
netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien
aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr,
reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums
pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada
prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas
peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām
nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Tāpat 1,5 miljoni eiro piešķirti mediju atbalstam – 1 miljonu eiro
sadalīs sabiedriskie mediji, savukārt vēl pus miljonu eiro iezīmēti
komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalstam.
Aptuveni četri miljoni nākamajā gadā piešķiri jaunajam partiju
finansēšanas modelim, saskaņā ar kuru turpmāk viena vēlētāja balss
Saeimas vēlēšanās valsts budžetam izmaksās sešas reizes vairāk nekā līdz
šim.
Saeima atbalstīja priekšlikumu 2020.gada budžetā paredzēt papildu
līdzekļus Olimpiskā centra “Rēzekne” pabeigšanai, kā arī tika iezīmēti
1,6 miljoni eiro nākamgad gaidāmajiem XII Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem.
Pretēji iepriekš lemtajam deputātu vairākums šodien tāpat atbalstīja
parlamentāriešu algu “iesaldēšanu” līdz nākamajam sasaukumam, tādējādi
nākamajā gadā ietaupot vairāk nekā 500 000 eiro. Pagaidām gan vēl nav
zināms, kādiem mērķiem ietaupīto naudu varētu novirzīt.
Valdības locekļi iepriekš uzsvēra, ka šis ir sociālā taisnīguma
budžets, akcentējot to, ka papildu līdzekļi sadalīti tā, lai uzlabojumus
varētu izjust daudzas nozares, nekoncentrējoties uz kādu vienu nozari.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš norādījis, ka
2020.gada budžetā iekšlietu nozarei piešķirti papildu 18,9 miljoni eiro
un kultūras darbinieku algām, “kas gadiem ilgi nav paaugstinātas”, –
papildu 13 miljoni eiro.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īsi pirms budžeta pieņemšanas
norādīja, ka šajā budžetā nav piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas, ka
ir ievēroti Eiropas Komisijas sociālās nevienlīdzības mazināšanas
noteikumi, aizsardzībai atvēlēti līdzekļi 2% apmērā no iekšzemes
kopprodukta un veselības nozarei papildu piešķirti 68 miljoni eiro.
Reirs arī pateicās par darbu tiem, kas bija iesaistīti budžeta
sagatavošanā.
Budžetā 23 miljoni eiro paredzēti pedagogu atalgojuma nodrošināšanai,
un astoņi miljoni eiro – valsts zinātnes atbalstam un pētniecības
programmām, kā arī citām izglītības un zinātnes jomas vajadzībām.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš norādījis, ka
2020.gada budžetā iekšlietu nozarei piešķirti papildu 18,9 miljoni eiro
un kultūras darbinieku algām, “kas gadiem ilgi nav paaugstinātas”
papildu 13 miljoni eiro.
