Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta partiju
apvienības “Attīstībai/Par” priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un
aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pievērsties savam pamata
uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu
uz budžeta deficīta rēķina.
Piektdienas pēcpusdienā sasauktā preses konferencē Kariņš
žurnālistiem stāstīja, ka viņš izprot mediķus un pacientus, jo visi
vēlas sakārtotu un labāks strādājošu veselības aprūpes sistēmu.
“Nenoliedzami šajā sistēmā finansējums ir jāpalielina. Lai arī tas
patlaban ir lielāks, nekā iepriekš, tomēr tas nav tik liels, cik
vajadzīgs. Arī šī valdība gan 2019.gada, gan 2020.gada budžetā
palielināja finansējumu veselības nozarei un tagad izskan piedāvājums
vēl vairāk palielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei uz budžeta
deficīta rēķina. Tas nav saprātīgs virziens,” piebilda premjers.
Viņa ieskatā, budžeta deficīta palielinājums ir visas sabiedrības
kopējā parāda palielinājums. Pēc Kariņa teiktā, ja tiktu palielināts
budžeta deficīts, neizbēgami nāktos ļoti īsā laikā palielināt kādu no
lielajiem nodokļiem, piemēriem, pievienotās vērtības nodokli, kā
rezultātā tiktu pasliktināta trūcīgāko cilvēku ekonomiskā situācija.
“Es neatbalstu valsts budžeta deficīta palielinājumu. Šis nav
saprātīgs risinājums, jo tas nav sabiedrības interesēs,” uzsvēra
Ministru prezidents.
“Viens otrs sāk pārprast, ka ministru uzdevums ir prasīt naudu, nevis
darīt savu darbu. Bet prasīt naudu nav ministra pamata uzdevums.
Ministra uzdevums ir piedāvāt veidus, kā sakārtot un uzlabot jebkuru
sistēmu. Es no Viņķeles sagaidu, lai viņa piedāvā konkrētus risinājumus,
kā padarīt veselības aprūpes sistēmu efektīvāku,” pauda Kariņš.
Premjerministrs informēja, ka ir iepazinies ar 2017.gada vasarā
pieņemtu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, uz kuru
atsaucas arī veselības ministre. “Šis ziņojums ir pilns ar daudziem
ieteikumiem, kas būtu jādara, lai sistēmu padarītu efektīvāku. Tas
neprasa vairāk naudas. Šis ir tas darbs, kas veselības ministrei ir
jādara. Bet valdības kopējais darbs ir strādāt tā, lai arī šai nozarei
nākotnē turpinātu palielināt finansējumu,” teica premjers.
Viņš piebilda, ka sagaida skaidrāku veselības ministres rīcību, lai padarītu veselības sistēmu efektīvāku.
Vaicāts, vai iepriekš teiktas nozīmē, ka premjers nav apmierināts ar
Viņķeles darbu, Kariņš atzina, ka šodien izskanēja ierosinājums
palielināt budžeta deficītu, bet veselības ministres galvenais uzdevums
nav ierosināt to, kādā veidā vajag vai nevajag palielināt deficītu.
Premjera ieskatā, ministrei ir jāsakārto sava pārraugāmā sistēma. “Es
aicinu ministri pievērsties savam pamata darba uzdevumam,” uzsvēra
Kariņš.
LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) rosina
mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz
budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu
medijiem.
Tomēr Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas
Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar
tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām.
FM aicina politikas veidotājus “ievērot vienkāršo patiesību, ka
valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem”.
Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada
valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus
piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā
paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt
par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana
esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām
izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku
savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par
veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās
laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt
otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī
Viņķeles demisija.
