Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs
vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš
meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Iepriekš “zaļi” Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.
Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit
centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā
samazinās.
Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega
kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru.
1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega – 51 centimetrs
Ventspils novada Vendzavā.
Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53%
Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs
Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.
Savukārt par pieciem centimetriem biezāka sniega kārta Kurzemes
rietumu piekrastē un Ainažos bijusi tikai 30% Ziemassvētku, Rīgā – 67%,
Alūksnē – 80%.
Vidējā gaisa temperatūra svētkos līdz šim bijusi no -5 grādiem
Alūksnes pusē līdz nulle grādiem Baltijas jūras piekrastē. Starpība
starp Latvijā reģistrēto augstāko un zemāko gaisa temperatūru
Ziemassvētkos sasniedz 41,8 grādus. Vissiltākie Ziemassvētki bija
2016.gadā, kad Kolkā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +10,3 grādiem,
savukārt viszemākā gaisa temperatūra, -31,5 grādi, reģistrēta 1996.gadā
Zosēnos.
Kopš 1961.gada astoņos Ziemassvētkos visā Latvijā valdījis atkusnis,
turklāt pieci no šiem gadiem bijuši pēc 2010.gada. Bargākais sals
piedzīvots 1996. un 1969.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur
nepakāpās virs -15 grādiem.
Nokrišņi Ziemassvētkos vismaz kādā Latvijas vietā novēroti katru
gadu. Vismazāk nokrišņu bija 1990.gada svētkos, savukārt ar nokrišņiem
bagātākie Ziemassvētki bija 2010.gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu
daudzums sasniedza 24,3 milimetrus. Nokrišņu daudzuma rekords šajos
svētkos ir 49,5 milimetri 1961.gadā Limbažos.
Ziemassvētkos mēdz būt stiprs vējš. Lielākās brāzmas reģistrētas
1971., 2003. un 2011.gadā – Kurzemes rietumkrastā to spēks sasniedza
25-28 metrus sekundē.
Pagājušā gada Ziemassvētki bija sniegotākie kopš 2012.gada, sniegs
sedza visu valsti un vietām austrumu novados tā biezums sasniedza 18
centimetrus.
Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā sāks lēnām
pazemināties, no 26.decembra vietām arī gaidāms sniegs. Saskaņā ar
pašreizējo “Global Forecast System” prognozi šīs nedēļas izskaņā visā
valstī būs sals, bet gadumijā iespējams pamatīgs lietus un sniegs.
