Baušķeniece Ieva Roziņa šogad iesākusi labdarības aktivitāti ar mērķi palīdzēt priekšlaikus dzimušiem bērniņiem – viņa pati ada zeķītes šādiem bērniem un aicina palīdzēt arī citas adītājas. Mazuļiem nepieciešamas arī sedziņas, kokoni, zābaciņi, cepurītes un speciāli astoņkājīši.
Pirmais ziedojums nogādāts Rīgas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā decembrī. Kopējais priekšmetu skaits ziedojumā bija vairāk nekā divi simti. «Adām, kas kurai padodas. Man labāk izdodas zeķītes, citai kokoni vai sedziņa, citai astoņkājītis,» stāsta I. Roziņa. Astoņkājīšus savulaik atsūtījuši no Austrālijas – bērniņi viņus apkampjot, un rodoties sajūta, ka tur nabassaiti, un tad mierīgāk jūtas. Tagad tādus ada arī Latvijā.
«Šādos gadījumos māmiņa parasti vēl nav iegādājusies drēbītes un parastie izmēri ir par lielu,» saka adītāja. Kad viņa aizsūtījusi uz slimnīcu izmērus, kādas zeķītes domā adīt, izrādījies, ka tie par lielu. «Jāada sērkociņu kārbiņas lielumā,» saka I. Roziņa.
Ātri gan sapratusi, ka pati netiks galā, un lūgusi palīdzību sociālajā tīklā facebook.com. Atsaukušās gan palīdzes, gan arī sievietes no Rīgas un Lielvārdes ziedojušas dziju. «Vislielākā pateicība tirdzniecības namam «Kvēle», kas mūs atbalstīja ar dziju,» priecīga ir adītāja. Palīdzējis arī tirdzniecības nams «Eila», atbalstījuši lietoto preču tirgotāji. Atbalstītāju skaits iznācis gana liels – gan sievietes, kas palīdz adīt, gan dažādi citi atbalstītāji, kas palīdz sūtījumu iesaiņot, noformēt un beigās arī nogādāt Rīgā. Liela pateicība arī esot priekšniecei, kas saprot darbinieces aizrautību un atbalsta viņu.
Tomēr I. Roziņa nedomā apstāties. Viņai Rīgā ir prasījuši, vai turpinās adīt, un viņa apsolījusi, ka tā būs. Arī vismaz četras adītājas, kas līdz šim palīdzējušas, izteikušas vēlmi turpināt. «Izrādās, ka šādu priekšlaikus dzimušu bērniņu ir daudz. Es runāju ar vienu māmiņu, kurai bija tāda situācija. Viņa bijusi tik priecīga, kad izrādījies, ka bērniņam var iedot tādas zeķītes,» atceras adītāja. Viņa rosina pievienoties adītāju pulkam arī citas baušķenieces, kā arī aicina atbalstīt aktivitāti ar dzijas ziedojumiem – pēdējais pašlaik ir pats sarežģītākais adīšanas procesā, jo dzijas nepietiek.
I. Roziņa stāsta, ka viņu var sameklēt sociālajos tīklos facebook.com vai draugiem.lv, kā arī sazvanīt pa tālruni 26006822. Ja uzreiz neatbild, esot lūgums neapvainoties – vēlāk atzvanīšot. Nākamais adījumu vedums uz Rīgas Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu esot plānots ap Lieldienām.
«Nav jau viegli noadīt tik mazas zeķītes. Tomēr katru reizi, kad pabeidzu adīt, tas rada prieku. Katrā zeķītē mazajiem bērniņiem es ielieku savu mīlestību,» saka Ieva Roziņa.
