Zemgales kultūras programmā 45 projekti pagājušajā gadā ieguvuši 76
000 eiro atbalstu, informēja Zemgales plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Nepilna gada laikā reģiona divās lielākajās pilsētās un 20 novados
pavisam īstenoti 45 projekti. Kālis pauda, ka tas ir nozīmīgs pienesums
kultūras nozares attīstībai, sekmējot zemgaļu un sēļu materiālās un
nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, kā arī tās pieejamības
nodrošināšanu visattālākajās apdzīvotajās vietās.
Programmas īstenošanai ekspertu komisija saņēma 91 projekta
pieteikumu, kuros kopējā pieprasītā summa pārsniedza 330 000 eiro. Tā kā
finansējuma piešķīrums Zemgalei šoreiz bija 76 000 eiro, atbalstu guva
vien 45 projekti. Programmas daļēju vai pilnīgu atbalstu saņēma reģionā
iesakņojušos, tradicionālu un starptautisku pasākumu rīkotāji, piemēram,
biedrība “Latviešu karavīrs”, kas organizēja Zemgaļu svētkus Tērvetē,
Jelgavas pašvaldības aģentūra “Kultūra”, kas rīkoja ikgadējo lielformāta
keramikas uguns skulptūru festivālu Pasta salā un Koka skulptūru
festivālu pilsētvidē. Plašāka nekā citugad izvērtās dobelnieku piedāvāto
Kultūras dienu programma Ceriņu dārzā ar glezniecības plenēru un
izstādi, ar vairākiem koncertiem dažādām gaumēm.
Līdzfinansēts arī jauniešu kamerkora “Balsis” garīgās mūzikas
koncerts Īles dievnamā, kamermūzikas dienu norise Pļaviņās, operas
dienas Jēkabpilī, koncertcikls “Dzimuši Bauskai”, kā arī Liepājas
simfoniskā orķestra koncerti Rundāles pilī ar sešiem jauniestudējumiem.
“Atzīmējot Ribbes vējdzirnavu 150.gadskārtu, par krāšņiem tautas
mākslas svētkiem izvērtās biedrības “Kalējs kala debesīs” rīkotais deju
lieluzvedums “Saule rudzu laukā”, ar tūkstošs dejotājiem no dažādiem
Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kā arī Ābeļu pagastā
izskanējušais koncertuzvedums “Sēlija rotā”, kas pulcēja aptuveni 1500
apmeklētāju,” par notikušajiem pasākumiem informēja Kālis.
Kultūras programmas atbalsts ticis arī Kalēju dienas aktivitātēm
Aizkraukles novada muzejā “Kalna ziedi”. Savukārt zemgales keramiķu
atstātā mantojuma izpētei un popularizēšanai kalpoja Krustpils novada
amatniecības centrā “Māzers” organizētās lekcijas, meistarklases un
izstāde.
“Par to, ka Zemgalē teātra spēlēšanas tradīcijas ir dzīvas vēl kopš
Ādolfa Alunāna laikiem, liecina popularitāti iemantojušais amatierteātru
festivāls “Pērses krastos” Kokneses novadā, “Bīne” Jelgavas novadā un
“Vezums” Bauskas novadā, kuru norise arī šajā Kultūras programmā guva
finansiālu atbalstu,”skaidroja plānošanas reģiona pārstāvis.
Virkne citu projektu bija vērsti uz kultūrvēsturiskā mantojuma
saglabāšanu nelielos, bet nozīmīgos remonta vai restaurācijas darbos. Tā
baušķenieki veica Viļa Plūdoņa muzeja krājuma priekšmeta, pagājušā
gadsimta 20.-30.gadu bufetes restaurāciju, kas tagad apskatāma muzeja
ēdamistabā, bet pilsētas muzejā veikta unikāla 19.gadsimta spēļu galdiņa
restaurācija. Savukārt Dobeles novadā, sagaidot Bērzes baznīcas 200
gadu svinības, atjaunots dievnama zvanu torņa krāsojums, telpu remonts
veikts arī Jelgavas novada Lielvircavas baznīcā, Pļaviņu novada Gostiņu
baznīcas fasāžu atjaunošanai izstrādāts tehniskais projekts, bet
Vecumnieku novadā veikta vietējā dievnama arhitektoniski mākslinieciskā
izpēte.
Patlaban Zemgales plānošanas reģionā sagatavots jauns projekta
pieteikums nākamās, 2020.gada Kultūras programmas ieviešanai, ko pirms
iesniegšanas konkursa rīkotājiem – Valsts Kultūrkapitāla fondam un AS
“Latvijas Valsts meži” – plānots izskatīt Zemgales Attīstības padomē.
