Saules spīdēšanas ilgums Latvijā kopš ziemas saulgriežiem
palielinājies par stundu, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un
atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
2019.gada īsākā diena bija 22.decembris, kad Rīgā saule lēca deviņos
un rietēja plkst.15.44, saules spīdēšanas ilgums bija sešas stundas un
nepilnas 44 minūtes.
21.janvārī saullēkts Rīgā gaidāms plkst.8.42, saulriets – 16.27. Dienas garums būs septiņas stundas un nepilnas 45 minūtes.
Februāra sākumā noslēgsies gada tumšāko trīs mēnešu periods jeb
solārā ziema. Gada gaišākais periods būs no maija sākuma līdz augusta
sākumam.
Astronomiskais pavasaris sāksies naktī no 20. uz 21.martu, bet jau
18.martā diena kļūs garāka par nakti. No 25.septembra naktis atkal būs
garākas nekā dienas.
Tā kā nav bijis noturīga sala, grūti konkretizēt meteoroloģiskā jeb
termālā pavasara sākumu. Tas tradicionāli iestājas tad, kad diennakts
vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles.
Pētījumā par gaidāmajām gadalaiku izmaiņām Ziemeļeiropā somu
zinātnieki definējuši, ka gados, kuros neiestājas termālā ziema,
25.janvārī rudeni nomaina pavasaris. Šis datums izvēlēts, jo pētnieki
secinājuši, ka 25.janvāris Ziemeļeiropā atbilst gada aukstākajam
punktam.
