Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu
vākšanas rezultāti liecina, ka nav izdevies savākt nepieciešamo parakstu
skaitu referenduma ierosināšanai par Saeimā pieņemtajām izmaiņām
pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Parakstu vākšana tika sākta pēc
Saeimas opozīcijas ierosinājuma.
Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova, šovakar
gandrīz no visām vietām apkopotie dati liecina, ka par grozījumu
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu
tautas nobalsošanai bija parakstījušies 5095 vēlētāji, bet par grozījumu
likumā “Par pašvaldībām” – 4995 vēlētāji, attiecīgi savākti 3,3% un
3,2% no nepieciešamajiem parakstiem.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem,
parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no
pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868
vēlētājiem.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, CVK ziņas par
parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām vēl apkopos elektroniski.
Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir
vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes.
CVK sēde, kurā paredzēts apstiprināt parakstu vākšanas rezultātus,
pašlaik ir plānota 19.februārī. Pēc rezultātu apstiprināšanas par tiem
tiks informēts Valsts prezidents Egils Levits un tie tiks nosūtīti
publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”.
Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu mēnešu laikā nav
savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir publicējami.
Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz
gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības
termiņš būs nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.
Kā ziņots, likuma grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās
pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības
koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas
kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes
ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai”
nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas
pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.
Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas
gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši,
rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru
termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz
24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru
termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds
risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk
izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas
gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu
administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav
pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav
ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja
augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes
vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” pieņemšanu. Levitam šādi
bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas
pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā
koalīcija iepriekš bija atlikusi Rīgas domes atlaišanas likuma strauju
virzīšanu Saeimā. Pašas opozīcijas partijas gan nekādi necentās plaši
uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un
mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu.
Saeima 13.februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekts, kas
to nosaka, vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas vēlēšanās
domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz
laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam – par Rīgas domes
atlaišanu.
No Satversmes izriet – ja parakstu vākšanā par apturētu likumu
piedalās ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās
balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā ir
jāizsludina tautas nobalsošana. Ja parakstu vākšanā piedalās mazāk nekā
viena desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi tiek publicēti un stājas
spēkā.
