Piektdien, 14. februārī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
sēdē deputāti atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) priekšlikumu par Bauskas novadā apvienojamajiem novadiem.
VARAM izstrādātā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte paredz, ka Bauskas novadam tiks pievienoti Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadi, par reģionālās nozīmes attīstības centru nosakot Bausku.
Bauskas novadā apvienojamo novadu
domju priekšsēdētāji, lai arī atzina, ka novadu reforma ir nepieciešama,
VARAM piedāvātajai robežu pārzīmēšanai nepiekrita.
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK)
atgādināja, ka pašvaldība pasūtīja SIA “Konsorts” neatkarīgu pētījumu,
kurā secināts, ka VARAM piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas
modelis novadam esot visneizdevīgākais – ievērojamā skaitā kritēriju
būtiski pasliktinās Iecavas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte un
piekļuve publiskajiem pakalpojumiem.
Savukārt Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis
(“Cilvēkiem un zemei”) norādīja, ka šajā reformā nav paredzētas atbalsta
programmas, kā tas bija 2009.gadā reformas laikā, tādēļ ne deputāti ne
iedzīvotāji neredz pamatu, ka pēc robežu maiņas Rundāles iedzīvotāju
dzīves līmenis uzlabosies.
Iecavas novads savu attīstību saskatīja kopā ar Baldones novadu un
Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, taču deputāti šo ieceri
neatbalstīja.
Pašvaldību pārstāvji Saeimas deputātiem norādīja, ka reformā
iedzīvotāju viedoklis tiek uzklausīts, bet tiek klaji ignorēts. Saeimas
deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Eiropas Padomes (EP)
Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir aicinājis Saeimu atlikt
administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo uzskata, ka VARAM
nav veikusi “patiesu konsultāciju un sarunu procesu”, bet gan
organizējusi “vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu
informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti”.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs
Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka tā ir politiska organizācija, kuras
atzinumi Saeimai nav saistoši.
LETA jau ziņoja, ka par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā
komisija iepriekš atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas piedāvājumu par jaunajiem novadiem Pierīgas,
Latgales, Kurzemes un Vidzemes reģionos. Savukārt neizlemts vēl ir
jautājums par Saulkrastu un Ādažu novadiem, Kastuļinas pagasta
pievienošanu Preiļu vai Krāslavas novadam, Varakļānu novada pievienošanu
Rēzeknes vai Madonas novadam.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu
ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām
pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju
izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem
kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Līdzšinējo 119
vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 39 pašvaldības.
