Tirgotāji ir «frontes otrajā līnijā», tūlīt aiz mediķiem un operatīvajiem dienestiem, jo darbs saistīts ar augstu riska pakāpi. Katru dienu pārdevēji saskaras ar aptuveni pusmiljonu cilvēku. Lai aizsargātu darbiniekus un veikalu apmeklētājus, ir ieviesti fiziskās distancēšanās pasākumi, pēc iespējas uzstādīti aizsargstikli un lietotas sejas aizsargmaskas, samazinātas pašapkalpošanās iespējas. Pircējiem tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi vai vienreizējās lietošanas cimdi.
Mazās uzņēmējdarbības likvidēšana
Tagad Zemkopības ministrija noteikusi par pienākumu dezinfekcijas līdzekļus nodrošināt visiem pircējiem bez ierobežojuma un uz tirgotāju rēķina. Mazam veikalam tas izmaksās aptuveni 500 eiro mēnesī. Pašlaik tirgotājiem sāk izzust naudas rezerves drošības pasākumu veikšanai. Turklāt dezinfekcijas līdzekļi ir ne tikai dārgi, bet arī grūti pieejami. Nozare uzskata, ka arī «frontes otrā līnija» ir jāapgādā ar dezinfekcijas līdzekļiem no valsts rezervēm.
Tāpat neizprotams ir atteikums nodrošināt ar «Covid-19» testiem pārdevējus, kas ikdienā saskaras ar simtreiz vairāk cilvēkiem nekā pašlaik ar tiem nodrošinātie vides inspektori, karavīri vai policisti. Vēl arvien valsts pārvaldes attieksme pret lielāko tautsaimniecības nozari, kas dod trešdaļu budžeta ieņēmumu, ir vieglprātīga, un nereti izskan aicinājums – «ja nevarat, tad taisiet veikalus ciet!». Pašreizējie politiskie lēmumi uzņēmumu atbalstam dod prioritāti lielajiem uzņēmumiem, bet mazajiem tas reizēm pat tiek liegts. Pandēmijas ēnā notiek mazās uzņēmējdarbības likvidēšana. Tā pašlaik atbalstu nesaņem mazo uzņēmumu darbinieki, kas ir arī valdes locekļi. Tāpat daudznozaru lauku ēdinātāji, kas ir nodrošinājuši vietējiem iedzīvotājiem darba vietas un līdz šim snieguši labu servisu tūristu apkalpošanā, lemti likvidēšanai.
Ar skaļruņiem – pret psihi
Sāk trūkt naudas ne tikai drošības pasākumiem tirdzniecības objektos, bet arī darbinieku atalgošanai. Sabiedrība kopumā pamazām kļūst nervozāka, 30% Latvijas mājsaimniecību nav iekrājumu, un, uzturlīdzekļiem izsīkstot, cilvēkiem rodas naidīga attieksme pret pārdevējiem un apkārtējiem. Palielinās preču zagšana veikalos.
Nervozitāti izraisa arī citas prasības, piemēram, obligātie skaļrunī atskaņotie paziņojumi veikala telpās ar intervālu – katras 15 minūtes. Pārdevējam dienā jādzird 30 reizes skaļais brīdinājums, un mēnesī sasummējas aptuveni 600 reizes. Tas rada lieku spriedzi nervu sistēmai un ietekmē psiholoģiski. Šajā laikā darbinieki būtu jāaizsargā gan no mobinga, gan jārada psiholoģiski labāki darba apstākļi. Tāpat mazajiem tirgotājiem un ēdinātājiem, kam nav savas audio atskaņošanas sistēmas, jādod iespēja informāciju izlikt tikai rakstiskā veidā pie ieejas. Plašsaziņas medijos un sociālajos tīklos ir pietiekami daudz plašas un ietekmīgas informācijas ar brīdinājumiem.
Valsts atbalsts drošības pasākumu veikšanai ir svarīgs, lai nerastos spiediens uz cenu paaugstināšanu pirmās nepieciešamības precēm un dotu iespēju apkalpot iedzīvotājus tuvu dzīvesvietām un attālos lauku reģionos.
