Ilgi esam dzīvojuši bez robežām, bez aizliegumiem, tagad ir grūti. Braucām, gājām, kur varējām un kur gribējām. Tagad mājas ir tā vieta, kur uzturamies visu laiku ar maziem izņēmumiem. Pietrūkst visa tā, kas bija. Jāizcieš šis laiks, jo nekad nevar būtu tikai labi. Ik pa laikam augstāka vara mums atgādina, lai nepazaudējam cilvēcību.
Ir pavasaris. Priecāsimies par katru ziediņu, par katru putniņu, kas dzied mīlestībai un dzīvei, un sargāsim savus mīļos un visu to, kas mums ir.
Tik pa divi
Tik pa divi, tik pa divi,
Vairāk kopā nedrīkst būt,
Koronavīruss lūr aiz stūra,
Trešais tam ir jāvāc prom.
Jāšķauda ir savā jakā,
Nedrīkst otram virsū spļaut.
Ne jau katram savas rokas
Gribas spirtūdenī mērkt,
Bet to labāk iekšā liet.
Mīļākiem pavisam traki,
Kā lai otram buču dod?
Divi metri ir starp viņiem,
Divi metri attālums.
Tik pa divi, tik pa divi,
Vairāk kopā nedrīkst būt.
Ja to ievērosim strikti,
Koronavīrusam ies slikti,
Ātrāk projām aizvāksies,
Un tad atkal varēsim
Bučoties un čupoties.
