Daudzi, iespējams, ir lasījuši itāliešu jaunā autora Paolo Džordāno neparasto, smeldzīgo romānu «Pirmskaitļu vientulība». To viņš uzrakstīja 28 gadu vecumā un ieguva vairākas prēmijas literatūrā. Bet Džordāno nav rakstnieks klasiskā izpratnē, viņš ir fizikas zinātņu doktors, kurš citiem par pārsteigumu apliecināja neordināru talantu literatūrā. Tagad Paolo ir 36 gadi. Un, lūk, pateicoties tulkotājas Daces Meieres profesionālajiem kontaktiem, autoritātei un spējai zibenīgi reaģēt uz «Covid-19» pandēmijas situāciju, latviski pirms nepilna mēneša ir izdota Džordāno eseja «Sērgas laikā»! Maza, plāna grāmatiņa, bet cik koncentrēta un personiska!
Meklēju to visur Bauskā, neriskējot braukt uz Rīgu. Ne jau pirmo reizi problēmu atrisināja kāda mūsu pilsētas grāmatu veikaliņa lieliskās pārdevējas. Viņas ielūkojās Latvijas grāmatu tīkla vienotajā datubāzē un piedāvāja pasūtīt. Pēc pāris dienām atskanēja tālruņa zvans, saņēmu savu grāmatu. Agrāk grāmatnīcas laipnos un operatīvos pakalpojumus biju izmantojusi, meklējot specifiskus izdevumus tikai dāvināšanai. Paldies, – tas patiesi ir serviss!
Džordāno sāka rakstīt eseju 2020. gada februārī, kad koronavīrusa draudi sasniedza Eiropu, un turpināja mēnesi, vēl nezinot par turpmāko baiso statistiku Itālijā. Grāmata man ir ļoti svarīga kā laikmeta liecība, to uzglabāšu. Nekādu jaunu, nedzirdētu atklāsmju vai zinātnisku teoriju Paolo esejā nav, bet tā ir ļoti personiska un vienlaikus katru cilvēku uzrunājoša. Maiga, saudzīga, gudra. Vismaz man eseja «Sērgas laikā» ir mierinājums un impulss dziļākām pārdomām. «Skaitīt dienas. Dabūt gudru sirdi. Nepieļaut, ka visas šīs ciešanas izrādās veltīgas,» tādi ir Paolo Džordāno esejas noslēguma vārdi.
