Lai gan veselības ministre solījusi, ka slimnīcu līmeņu reformas
gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits tajās, kā arī
speciālistu pieejamība netiks samazināta, Latvijas Slimnīcu biedrībā
aizvien pastāv tādas bažas.
Kā informēja Latvijas Slimnīcu biedrības komunikācijas
konsultante Elīna Ķibere, reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu
veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā. Biedrības
ieskatā, tas var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma
pieejamības samazināšanos reģionu iedzīvotājiem.
“No VM izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču
slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie
apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots
pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās. Faktiski
tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas
iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā,” stāsta
biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš ir nobažījies par neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultu
pārprofilēšanu par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko
slimību aprūpes pakalpojumus. Latvijā patlaban ir 22 neatliekamās
medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti.
“Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās
palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņām un
izaicinājumiem. Pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo
tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana
valstij izmaksās dārgāk, jo trešā un ceturtā līmeņa slimnīcas saņem
proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas
diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu,” uz
iespējamiem riskiem norāda Kalējs.
Viņš piebilst, ka medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā
mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. “Jāņem vērā, ka
ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie
pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz
slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību.
Taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien
tālāk un ilgāk,” pauž Kalējs.
Pirmā līmeņa Bauskas slimnīcas
vadītāja Mirdza Brazovska skaidro, ka patlaban slimnīca nodrošina
pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar
hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot
neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju.
“Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti pie mums
netiek stacionēti, jo neesam iekļauti hospitalizācijas plānā, pat ne
gadījumos, kad pacientiem ir hroniskas saslimšanas. Neatliekamās
palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir 55 kilometru attālumā
Jelgavā. Veicamā distance noteikti ietekmē palīdzības sniegšanu, jo
neviens nav atcēlis “zelta stundu” palīdzības sniegšanai,” uzsver
Brazovska.
Kaut arī Bauskas slimnīcā 24
stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā
kvalificēti speciālisti, palīdzības sniegšanas iespējas aprobežotas
tikai ar akūtu – sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem,
piebilst Kalējs.
“Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par
slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti. Kā arī kopīgi ar
medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību
vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes
pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem,” uzsver Kalējs.
Latvijas Slimnīcu biedrība ir brīvprātīga darba devēju organizācija –
biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes.
Kā vēstīts, šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības
ministrijas ikgadējās sarunās veselības ministre Ilze Viņķele (AP)
solīja slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu
skaitu tajās, kā arī speciālistu pieejamību nesamazināt. Vienlaikus gan
esot jārod “risinājums, lai ieguldītie resursi būtu efektīvi un
pacienti, kurus nogādā ārstniecības iestāde, saņemtu viņiem nepieciešamo
palīdzību”. Ar pašvaldībām un slimnīcu vadību vēl esot plānotas sarunas
par labākajiem risinājumiem.
