Latvijas iedzīvotājiem ir dalītas izjūtas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Šogad maijā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai viņi atbalsta piedāvātās pārmaiņas, kas radīsies pēc administratīvi teritoriālās reformas. Latvijā kopumā reformu atbalsta 36% iedzīvotāju. To neatbalsta nedaudz mazāks iedzīvotāju īpatsvars – 33%, savukārt 31% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Negatīvākā attieksme pret gaidāmo reformu ir Kurzemē, kur to neatbalsta puse jeb 50% respondentu. Vairāk neapmierināto ir arī Pierīgā, kur negatīvu viedokli par reformu pauduši 39% aptaujāto. Nedaudz mazāks neapmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē – 39%, tomēr šajā reģionā gaidāmo reformu atbalsta 42% aptaujāto.
Vislielākais atbalsts reformai fiksēts Vidzemē un Latgalē, kur teritoriālo reformu atbalsta attiecīgi 47 un 45% iedzīvotāju. Negatīvu viedokli par reformu šajos novados attiecīgi pauda 33 un 37% aptaujāto, savukārt konkrētu viedokli nevarēja sniegt aptuveni piektdaļa iedzīvotāju.
Visbiežāk konkrēta viedokļa par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu nav bijis Rīgas iedzīvotājiem – saskaņā ar aptaujas datiem viedokļa par to nav 45% rīdzinieku. Atbalstu tai Rīgā pauž 31%, bet neapmierināti ir 24% rīdzinieku.
Saeima galīgajā lasījumā trešdien, 10. jūnijā, pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.
