Pastaigājoties ar bērnu, bieži gājām gar rotaļu laukumu aiz «Apavu namiņa». Tas sākumā bija brīnišķīgs. Tomēr pēc īsa laika «pazuda» stūrīte slīdkalniņa «mājiņā», tad vēl pēc kāda laika slīdkalniņš tika sabojāts, tad ne pārāk ilgu laiku bija atkal jauns… Pašlaik skatījāmies – tur, kur tas bijis, palicis tikai zāles laukums un… atmiņas, un pateicība par kāda cilvēka ieguldīto darbu.
Laukums tika atklāts 2014. gadā. Pie tā «šūpuļa» stāvēja baušķeniece Kitija Kizne, kas pēc tam par saviem līdzekļiem plastmasas slīdekli mainījusi trīs reizes. Sākumā pati centusies uzraudzīt, saukusi pašvaldības policiju. Pēdējā reizē pat aprīkojuma pamatne iebetonēta, lai būtu stingri, tomēr, neskatoties uz to, tas neizturējis pat pusgadu. Tāpēc Kitija noņēmusi nedrošo konstrukciju. «Es ieguldīju sirdi un dvēseli šajā projektā. Ceru, ka vismaz šo laiku, kamēr bija rotaļu atrakcija, kādam tā priecēja sirdi,» teic Kitija. Viņa uzskata, ka viss nāk no ģimenes, tur iemācās novērtēt cita darbu un laiku, sargāt lietas. «Bērni mācās no pieaugušajiem. Rādām piemēru. Bauska ir skaista pilsēta, kopā mēs to sakopsim,» uzskata baušķeniece.
Kas pie tā vainīgs, ka par vienu skaistu vietu mazāk? Teiksit, postītāji?! Manuprāt, vainīgi arī citi iedzīvotāji. Neticu, ka daudzdzīvokļu māju pudurī neviens cilvēks ne redzēja, ne, vasaras siltajos vakaros turot atvērtu logu, dzirdēja ko nelāgu laukuma teritorijā. Nav jau pašiem jāiet cīnīties, bet policiju taču var izsaukt. Tas pats attiecas uz hokeja laukuma postīšanu. Arī tas taču atradās māju ielokā, nebija kokiem aizaudzis.
Turklāt vandaļi, pagalmos trokšņotāji un dzērāji taču ir mazākumā. Vai tiešām vairākumam nav tik daudz dūšas, atbildības un prieka par skaisto, lai izsauktu policiju?! Katrs, kas redzēja un neko nedarīja, nu ir līdzvainīgs. Ieliksim virsrakstā komatu pareizajā vietā, pēc sirdsapziņas!
