Ne visiem augu aprūpētājiem ir «zaļie pirkstiņi», tomēr ir dažas pamatpatiesības, kas jāņem vērā, lai zaļais draugs neiznīktu.
Svarīgākais pienākums ir gādāt par pietiekamu mitrumu. Katram augam ir savas prasības, un tās derētu noskaidrot, lai kopējs savam aprūpējamajam nekaitētu. Nepieredzējuši puķu kopēji parasti krīt galējībās – vai nu regulāri pārlaista, par ko liecina pelējuma veidošanās uz augsnes, vai pārkaltē. Šim nolūkam der ierīkot kalendāru, kurā atzīmē, kad kurš augs laistāms un kad tas izdarīts.
Liela nozīme ir apgaismojumam. Vienam augam patīk ēna, citam – saule. Der atcerēties, ka zem palodzēm bieži vien atrodas radiatori, kas augsni un augu var «cepināt». Arī caurvēju pacietīs ne visi, īpaši tas nepatīk ziedošiem un eksotiskiem augiem.
Vēl viens augu bojāejas iemesls ir to nepārstādīšana, kad augs ir pāraudzis un saknītes jau lien laukā no poda – tad ātrāk zūd mitrums, trūkst barības elementu, kā arī tiek ierobežota augšana.
Pats bīstamākais ienaidnieks ir kaitēkļi – laputis, bruņutis, blusiņas, ērcītes u. c. Cīņu ar tiem vajadzētu sākt, tiklīdz tie pamanīti.
