Bauskas muzejs aicina apskatīt izstādi «Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu
glezniecībā», kas norisinās jau sesto gadu pēc kārtas. Izstāde būs
apskatāma līdz 2. septembrim, portālu informēja Bauskas muzeja pārstāve Ieva Bronko-Pastore.
Šogad konkurss «Jāzepa Pīgožņa balva Latvija ainavu glezniecībā» bija
pulcējis 180 māksliniekus, kas žūrijas vērtējumam kopumā iesniedza 327
mākslas darbus. Iesniegtos darbus vērtēja profesionāla žūrija, kuras
sastāvā, kā žūrijas priekšsēdētājs, darbojās «Jāzepa Pīgožņa balvas
Latvijas ainavu glezniecībā» 2019. gada galvenās balvas ieguvējs
mākslinieks Nugzars Paksadze, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne,
māksliniece Helga Jaksone, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja
ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, mākslinieks Jānis
Anmanis, tekstilmāksliniece Leontīne Pīgozne un scenogrāfs Aigars
Ozoliņš. Pēc žūrijas veiktās darbu atlases, kas norisinājās divās
kārtās, pamatekspozīcijai tika izvēlēti 92 gleznojumi.
Mākslas
zinātniece un šī konkursa vairākkārtējā žūrijas komisijas locekle
Ingrīda Burāne par «Jāzepa Pīgožņa balvu Latvija ainavu glezniecībā”»saka šādi: «Šī izstādē ir viena no ilglaicīgākajām, daudzpusīgākajām,
mākslinieku un mākslas interesentu atbalstītākajām mākslas dzīves
norisēm glezniecībā mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas. Kopš tā
saucamajās vizuālajās mākslās vairs nav valsts iedibinātas atzinības
balvas par profesionālo veikumu, kā tas ir citās nozarēs (Lielā mūzikas
balva, Latvijas Literatūras gada balva, Nacionālā kino balva «Lielais
Kristaps» un «Spēlmaņu nakts» balvas teātra jomā).
Preiļu novada domes
un Rīgas domes kopdarbs, atbalstot mākslinieka Jāzepa Pīgožņa
(1934–2014) draugu Jāņa Anmaņa, Jāņa Streiča un Jāņa Strupuļa iniciatīvu
sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju,
faktiski ir vienīgā šāda veida oficiālu institūciju līdzdalība mākslas
procesu veicināšanā, izvērtēšanā un tālāk virzībā. Savā ziņā šis ir
pašlaik Latvijā demokrātiskākais un atvērtākais mākslas dzīves notikums,
kurā piedalās autori no visiem novadiem.
Nav līdzīga savā apjomā un
autoru rokrakstu dažādībā otra tāda mākslinieciskās kopainas redzējuma,
kas vienotu pilnīgi atšķirīgas izglītības, tautības, māksliniecisko
tieksmju un varēšanas, paaudžu piederības un citu savrupu pazīmju
personības. Līdz ar to var secināt, ka tādā skaitliskā izvērsumā, kāds
bija un ir redzams pamatekspozīcijās un kāds saglabājas Latvijas mākslas
vēstures dokumentēšanā, mākslas darbu saglabāšanā iespieddarbā,
laikmeta ainas fiksācijā piecos katalogos, ka tādā nozīmē iecere un
profesionāli veiktais darbs ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas
mākslā 21. gs. pirmajā desmitgadē. Turklāt tas loks ir plašāks un
paliekošāks arī tādā nozīmē, ka stimulējis, veidojis, audzējis spēku
Latvijas mākslas izglītībai. Īpaši tiem māksliniekiem, kuri strādā
mākslas skolās, kompetenču centros un regulāri lielā skaitā veido autoru
pamatkodolu.»
Šī gada galvenās balvas ieguvējs taps zināms septembrī, kad
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā plānots rīkot svinīgo balvas
pasniegšanas ceremoniju.
