Bauskas
pilī 8. oktobrī noslēgušies 2018. gada rudenī sāktie vērienīgie darbi
Livonijas ordeņa cietokšņa centrālā torņa, mazā vārtu torņa un tiem
piegulošo sienu konservācijā. Tagad centrālais tornis ir pasargāts no
nokrišņu kaitīgās iedarbes un ir pielāgots efektīvai un drošai
izmantošanai muzeja apmeklētājiem.
Skola un vērtīgākā pieredze
Projektā
paredzētos būvdarbus izpildīja vietējais uzņēmums SIA «Kaskāde 19», kas
sevi apliecinājusi vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu
restaurācijā un rekonstrukcijā Latvijā.
Uzņēmuma vadītājs Ēriks
Pažemecks portālam atklāja, ka pirms konkursa bijis arī
uztraukums un šaubas. Taču atskārtis, ja nebūs piedalījies konkursā,
nevarēs sev piedot – nolēmis pieņemt izaicinājumu. «Lai arī katrs
īstenots projekts sniedz gandarījumu, Bauskas pils man vienmēr būs īpašs
objekts. Te ir mana skola un vērtīgākā pieredze, apgūta kopš 1994.
gada, jo īpaši strādājot kopā ar čehu restauratoru Milošu Gavendu, esmu
viņam pateicīgs,» pauda Ē. Pažemecks.
«Sazobe» ar arhitektu ir svarīga
Uzņēmējs
pastāstīja, ka šī būvprojekta īstenošanā nebija atsevišķi izaicinājumi,
tas viss bijis viens liels izaicinājums – objekts ar apgrūtinātu
piekļuvi tehnikai un materiālu piegādi, kā arī komplicēts satura ziņā –
viduslaiku mūra un apmetuma apdares konservācija un sarežģītu koka
konstrukciju izbūve lielā augstumā. Tas nebija apjomīgākais no
īstenotajiem projektiem, bet darba organizācijas ziņā grūtākais un
sarežģītākais noteikti, pauda uzņēmējs.
Projekta īstenošanas
sākumā liels atbalsts bija Miloša Gavendas rekomendācijas un padoms. Ē.
Pažemecks augsti novērtēja arī pastāvīgās konsultācijas ar arhitektu
Miloslavu Hanzlu no Čehijas, kurš līdz pandēmijas izraisīto ierobežojumu
periodam regulāri reizi mēnesī ieradās uz konsultācijām; vēlāk saziņa
ar speciālistu notikusi attālināti. «Patiess prieks bija sadarboties. Ja
būvniekam ar arhitektu ir «sazobe», tad arī rezultāts ir labs,»
pārliecināts Ē. Pažemecks. Viņš skaidroja, ka šādā vēsturiskā būvē darbu
izpilde nereti ir kā cīņa par katru kvadrātmetru, jo ik vietā vajadzīga
atšķirīga pieeja un uzmanība. Tas prasa pastāvīgas konsultācijas un
saskaņošanu, lai nepieļautu kļūdas un darbs nebūtu jāpārstrādā.
Atklājumi par torņa būvvēsturi
Uzņēmējs
ir priecīgs, ka apjomīgo darbu izdevies pabeigt pat dažas dienas pirms
noteiktā termiņa. «Pašlaik ir neaprakstāms gandarījums par projekta
veiksmīgu noslēgumu, lai arī divu gadu laikā nereti šķita, ka darbam
gals vēl nesasniedzami tālu,» atklāja Ē. Pažemecks. Paveicies ar
siltajām ziemām, kas ļāva objektā darboties teju bez pārtraukumiem,
palīdzēja arī veiksmīga darbu plānošana. Lai ziemā darbi varētu ritēt
zem jumta, sākumā uzbūvēts pagaidu jumta segums. Tas arī nodrošinājis
sausu torņa iekšpusi, lai varētu veikt viduslaiku mūra un apmetuma
restaurāciju.
Būvdarbu laikā izdevies atklāt iepriekš
neapstiprinātus cietokšņa lielā torņa būvvēstures artefaktus. Noņemot
izirušo centrālā torņa ārsienu virskārtu, noskaidrojies, ka pirmajā
torņa būvniecības periodā sienas noslēgušās ar dzeguļiem. (Dzeguļi
viduslaiku militārajā arhitektūrā ir sienu vai torņu mūru robojums, kura
zemākās daļas izmanto šaušanai, bet augstākās veido slēpni cietokšņa
aizstāvjiem. – www.artermini.lv.) Aiz dzeguļiem atklājusies vēsturiskā
kvadrātisku māla flīžu grīda. Vēlākā periodā tornis ticis pārbūvēts,
nosedzot to ar konusveida jumtu, par to liecinājušas mūrī atrastās koka
siju ligzdas vairākos līmeņos. Ē. Pažemecks lēš, ka kopš viduslaikiem
centrālajam tornim šī ir vismaz trešā jumta konstrukcija.
Darbs vēsturiskā objektā – īpašs
Ē.
Pažemecks ir gandarīts, ka projekta īstenošanā varējis strādāt ļoti
labā komandā; viņš labprāt gribētu nosaukt un uzteikt visus sava
uzņēmuma vīrus. Uzņēmējs atzina, ka bijusi laba sadarbība un pateicību
pelnījuši arī visi sadarbības partneri – virkne apakšuzņēmēju. Taču
dažus komandas biedrus vadītājs piemin īpaši – vadošo namdari Normundu
Blūmu un uzņēmuma lietvedi jeb «labo roku» Modri Klemmi. Viņš ikdienā ir
darbu izpildes koordinators un tur rūpi par termiņiem, cipariem un
dokumentiem. M. Klemme sacīja: «Pēdējās trīs nedēļas valdīja liels
saspringums, jo vienlaikus atbildīgi posmi bija trijos būvobjektos;
tagad šķiet – kaut kā pietrūkst. Bauskas pils cietoksnis bija mans
pirmais objekts būvniecībā, liela skola.»
Firmas vadītājs
lepojas, ka šī projekta laikā uzņēmums izveidojis savu galdniecību
Mežotnes pagastā. Tur prasmīgu galdnieku Ulfa Strazdiņa un Daiņa Ķērpja
gādībā tapušas koka konstrukcijas, kas bagātīgi izmantotas centrālā
torņa izbūvēm – jumta konstrukcijai, koka galerijām, logu vērtnēm un
kāpnēm. Mežotnes galdniecībā saražotais tagad rod pielietojumu arī citos
vēsturisku būvju objektos Latvijā.
Tagad būvuzņēmumam «Kaskāde
19» pauze nav iestājusies, darbi rit citviet – Rundāles pils staļļu
rekonstrukcijā, Durbes pils kalpu mājas nozīmīgu konstrukciju
restaurācijā un citur. «Darbs vēsturiskā objektā nelīdzinās darbam
jaunbūvē; tās ir divas pavisam atšķirīgas lietas,» pārliecināts Ē.
Pažemecks.
Kvalitātes latiņu notur augstu
Bauskas pils
muzeja direktors Māris Skanis, vērtējot paveikto projektā «Bauskas
pilsdrupu konservācijas 3. kārta», atceras restauratora Miloša Gavendas
sacīto vienā no pirmajām būvsapulcēm, darbus sākot: «Bauskas pilī
restaurācijas darbu kvalitāte ir pacelta augstā līmenī, arī šī torņa
konservācijā latiņu nedrīkst palaist zemāk.» M. Skanis atzina, ka,
neskatoties uz to, ka čehu speciālisti sakarā ar pandēmijas izraisīto
situāciju nevarēja pilnā apmērā piedalīties projekta īstenošanā, ar
paveiktā rezultātu ir apmierināts. Viņš pauda gandarījumu, ka novadā ir
būvfirma, kas var strādāt kultūras mantojuma objektos.
Nozīmīgi
bijis arī tas, ka darbu laikā bija nopietna gan pasūtītāja, gan autora
uzraudzība. «Kur tās nav, rodas kārdinājums iet vieglāko ceļu. Būvnieki
patiešām centās paveikt darbu nevainojami,» sacīja direktors. Viņš
atzina, ka celtnieki bija atraduši ļoti labu risinājumu sastatņu
izveidošanai un pagaidu jumta konstrukcijai, kā arī masīvo jumta
konstrukciju pacelšanai torņa virsotnē. Torņos, kuros notika
restaurācijas darbi, bija jārisina lielas oriģinālo mūra konstrukciju
stabilitātes problēmas. 19. gadsimtā, izmantojot pilsdrupas par
būvmateriālu iegūšanas vietu, sienās bija izlauztas ķieģeļu nesošās
konstrukcijas – arkas, ailu sānmalas, stūri; tās vajadzēja iemūrēt
vietā, lai radītu sienu noturību. Pagājušā gadsimta 30. gados, stiprinot
torņa augšdaļu, mūrējums veikts ar stiprāku javu nekā oriģinālajam
mūrim, piemūrējumu «neiesienot» pamatmūrī. Līdz ar to nokrišņu
iedarbībā piemūrētā daļa draudēja nokrist, atsevišķas mūra daļas arī
nogāzušās, to vajadzēja demontēt, atklāja M. Skanis.
Prioritāte – muzeja attīstība
Muzeja
vadītājs pauda, ka pabeigtais darbs nepavisam nenozīmē kaut kā beigas,
bet gluži otrādi – jaunu sākumu. Viņš citēja arhitekta Miloslava Hanzla
vēstulē minēto, sūtītu saistībā ar projekta noslēgumu, kas pilnībā
sakrīt ar viņa paša pārliecību: «Varētu šķist, ka darbi pilī
pietuvojušies beigām. Tomēr viss tikai sākas, ar to nedomājot tikai
paveikto darbu turpmāku uzturēšanu, bet arī sekojošo muzeja aktivitāšu
paplašināšanu, papildinot un atdzīvinot piedāvājumu apmeklētājiem visā
cietokšņa un pils teritorijā.»
Muzeja direktors pastāstīja, ka
pašlaik muzejs ir akreditēts jaunam piecu gadu posmam un izvirzīta jauna
prioritāte – paša muzeja attīstība. Līdz šim prioritāte bijusi pils ēku
kompleksa attīstība. «Mūsu pienākums ir apkopot Bauskas pils izpētes
rezultātus, tos publicēt, nodrošinot pieejamību sabiedrībai. Jāveic pils
arheoloģisko izrakumu atradumu kolekciju izpēte, eksponēšana un
kolekciju katalogu sagatavošana. Pils interjera iekārtojuma ekspozīcijas
nemitīgi jāpapildina ar jauniem eksponātiem,» pauda M. Skanis.
Taps jauna ekspozīcija
Direktors
pastāstīja, ka centrālā torņa svinīga atklāšana un cietokšņa atvēršana
apmeklētājiem paredzēta nākamajā pavasarī, līdz ar jauno tūrisma sezonu
maijā. «Covid-19» pandēmijas uzliesmojuma dēļ nenotika arī iepriekš
iecerētā atvērto durvju diena cietokšņa apskatei šīs nedēļas nogalē.
Līdz jaunajai sezonai muzejs strādās pie plānotās digitālās ekspozīcijas
izveides centrālajā tornī. Ekspozīcija paredzēta neierastā formā – tā
tiks veidota kā trīsdimensiju animācija, ko projicēs uz cietokšņa
sienas, un tā attēlos pils attīstību vairākos periodos – sākot ar baltu
cilts apmetnes laiku, vēlāk kā Livonijas ordeņa cietoksni, tad cietoksni
ar priekšpili, Kurzemes-Zemgales hercogu rezidenci priekšpils vietā,
beidzot ar 17. gs. pirmās puses un 18. gs. sākuma nocietinājumiem.
Centrālajā tornī paredzēts rīkot koncertus un izrādes. Visā cietokšņa
teritorijā iecerēts izvietot paskaidrojošus tekstus apmeklētājiem. Ir
iecere pagalmā izvietot solus, lai tūristiem patiktu tur uzturēties un
vairāk iepazīt cietoksni.
M. Skanis atklāja, ka konservācijas un
restaurācijas darbs cietoksnī ne tuvu nav pabeigts. Glābšanu gaida
ziemeļu sienas viens sektors un ziemeļrietumu tornis, kam
nostiprināšanas darbi daļēji veikti pagājušā gadsimta 60. gados. Rietumu
pusē padomju laika ķieģeļi jau ir sabrukuši, bet ziemeļu fasādē darbi
nekad nav veikti. «Lai mūrus bez jumta saglabātu, tie prasa regulāru
apkopi. Te darbi nekad nebeigsies,» pauda M. Skanis.
Uzziņai
– Īstenotajā projektā «Bauskas pilsdrupu
konservācijas 3. kārta (centrālais tornis, mazais vārtu tornis un
piegulošās sienas)» SIA «Kaskāde 19» veikusi būvdarbus 679 634,11 eiro
apmērā.
– Veikums ir daļa no projekta «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma
saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai
Zemgales reģionā» Nr. 5.5.1.0./17/I/002., kas tiek īstenots sadarbībā ar
Jelgavas un Dobeles novada pašvaldību.
– Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Bauskas novada pašvaldība.
